Latvijas mākslas klasika

K. Neilis piedzima kalēja ģimenē. 1924. gadā iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā, kuru beidza 1932. gadā, absolvējot Ģederta Eliasa Figurālās glezniecības meistardarbnīcu. Neilis strādāja par pedagogu. Kopā ar Leonīdu Āriņu un Ansi Artumu 1936. gadā nodibināja Tukuma muzeju. 1944. gadā kopā ar ģimeni emigrēja uz Austriju.

Sava novadnieka Leonīda Āriņa ietekmē Neilis sāka padziļināti interesēties par franču moderno glezniecību. Neiļa krāsu palete ieguva starojumu, iespaidojoties no fovistu metra Anrī Matisa un nabista Pjēra Bonāra mākslas. Savukārt glezna “Sievietes dārzā”, kur redzamas trīs oranžīgas kailfigūras dzelteni sarkanzilizaļā aranžējumā, uzrāda arī postimpresionista Pola Gogēna klātbūtni. “Dekorativizētu, ornamentāli kārtotu krāsu laukumu

saspēli plaknē gleznotājs apvieno ar plenēra gaismas efektiem, apjomu un telpiskumu, atšķirdamies šādā divdabībā no izturētas divdimensiju glezniecības abstraktākos franču paraugos. Kolorītā spektra krāsu mirdzums palaikam mijas ar slāpētākiem, niansētākiem toņiem, dažādotie triepieni – no ņirboši sīkiem līdz dinamiski plašiem, impulsīviem – ienes ekspresiju virsmas apstrādē.”1

Darbs iekļauts kolekcijā 1999. gadā.

Izstādīts: Kārļa Neiļa simtgades izstāde. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. 2006.

Reproducēts: Neilis K. Tie trakie gleznotāju gadi. R.: Neputns, 2006, [bez lpp. nr.].

1 Brasliņa A. Simtgadnieka Kārļa Neiļa “trakie gleznotāju gadi” / Studija, 2006, oktobris/novembris, nr. 50, 29. lpp.