Latvijas mākslas klasika

Vērmaņa parks, iecienīta rīdzinieku atpūtas vieta, ir otrais senākais publiskais parks Rīgā. Parku 1817. gadā pilsētai dāvināja Anna Ģertrūde Vērmane. 1835. gadā parkā iekārtota Minerālūdeņu iestāde, tās priekšā izvērsās saules pulkstenis, rozārijs un seši antīkie tēli, darināti no koka. 1848. gadā tur uzbūvēja “mūzikas gliemežnīcu”. 20. gadsimta sākumā vasaras vakaros piecas reizes nedēļā no pieciem līdz vienpadsmitiem te bez maksas spēlēja militāri orķestri.1

1950. gadā “mūzikas gliemežnīcas” vietā pacēlās estrāde, kas redzama nezināmā autora gleznas fonā. Estrādes priekšā soliņu nebija, te atradās Staļina biste. Pēc Staļina nāves ideoloģiskais akcents tika pārnests uz 1954. gadā rozārijā uzstādīto Sergeja Kirova

krūšutēlu un parku pārdēvēja viņa vārdā.

Atjaunojot Latvijas valstisko neatkarību, parks atguva Vērmanes vārdu. 1990. gadu beigās Rīgas Dome iznomāja bijušo Minerālūdeņu iestādi, kas bija piedzīvojusi dažādas metamorfozes, un ap to tika iekārtota auto stāvvieta. Lai kompensētu iznīcināto zaļo zonu, sašaurināja parka celiņus un likvidēja bērnu smilšu laukumu. Glezna to saglabājusi neskartu kopā ar padomju laika bērnību, kas tverta impresionistiski, bet bez uzspēlētas laimības.

Darbs iekļauts kolekcijā 2004. gadā.

1 Štamgute I. Rīga 20. gs. sākuma pastkartēs=Rīga in Postkarten zu Beginn des 20. Jahrhunderts=Rīga на почтовых открытках начала 20 века=Rīga in Early 20th Century Postcards. R.: Puse, [2000], 89. lpp.