Latvijas mākslas klasika

S. Kreics iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā 1938. gadā, divus gadus vēlāk tika uzņemts Vilhelma Purvīša Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā un 1947. gadā absolvēja Ģederta Eliasa Figurālās glezniecības meistardarbnīcu.

Gleznoja Latgali, tās ezerus, Daugavu un Baltijas jūru, kļūdams par vienu no ražīgākajiem marīnistiem. “Dzimtenes dabai Kreics tuvojas kā estētisko vērtību neizsmeļamam brīnumam, rasdams te ierosmi gan vissmalkākajām noskaņu niansēm, gan spēka pilniem jūtu brāzmojumiem.”1

Nosaukumā ieliekot nodevas laikmetam, gleznā “Latgales pagātne” varēja saglabāt katoļu krucifiksu,

kas paceļas ceļmalā pie Daugavas krasta, un izvairīties no piedalīšanās krustu gāšanas kampaņā. Manevrs nenoslēpj, ka gleznā viss liecina par tagadnes mirkli. Izdangātā, slapjā lauku ceļa lāmās spoguļojas pelēkās debesis, bet krusta virzienā pajūgā dodas kāds zemnieks. Kreics gleznojis impresionistiski viegli un panorāmiski plaši, pārsvarā plāni un vietām pastozi, lirisko noskaņu noturot pelēkzilganos un pērļainos toņos.

Darbs iekļauts kolekcijā 2006. gadā.

1 Pujāts J. [Ievads] // Staņislava Kreica gleznu izstādes katalogs. R.: LPSR Mākslinieku savienība, LPSR Mākslas fonds, 1976.