Latvijas mākslas klasika

K. Brencēns piedzima zemkopja, amatnieka ģimenē. Mācījās Pēterburgā barona Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā (1897-1903), kuru beidza ar uzslavu. Nākamajā gadā viņu komandēja uz Parīzi, kur Ežēna Grasē vadībā Brencēns apguva prasmi vitrāžas kompozīcijas veidot ar svina kontūru un tajās ietvertiem krāsainā stikla laukumiem. Līdztekus Brencēns apmeklēja arī itāliešu tēlnieka Filipo Kolarosi dibināto akadēmiju (Académie Colorossi) un ielas vārdā nosaukto Granšomjēras akadēmiju (Académie de la Grande Chaumière).

1907. gadā Brencēns atgriezās Štiglica skolā, lai uzsāktu pedagoģisko darbību. Viņš pasniedza stikla glezniecību līdz 1920. gadam, tad pārcēlās uz Latviju un līdz 1923. gadam turpināja

pedagoģisko darbību Cēsu valsts arodskolā. No 1923. gada darbojās Latvijas Mākslas akadēmijā, specializējās vecmeistaru glezniecības tehnoloģijās, gleznoja un veidoja vitrāžas.

Skices “Baznīca” un “Ainava ar kokiem” darinātas uz krāsainām blociņa lapām laikā no 1904. līdz 1907. gadam, kad Brencēns uzturējās Parīzē. Dekoratīvi stilizētajos zīmējumos atspoguļojas jūgendstilam raksturīgā interese par plakni, linearitāti un krāslaukumu ritmu, kas sasaucas ar formu vispārinājumu, uz kuru vedina vitrāža. Papīra krāsa darbojas kā būtiska kompozīcijas sastāvdaļa.

Darbi iekļauti kolekcijā 2006. gadā.

Kļaviņš E. Latviešu portreta glezniecība 1850-1916. R.: Zinātne, 1996, 170.-173. lpp.