Latvijas mākslas klasika

J. Kazaks dzimis sētnieka, namiķa ģimenē. 1913. gadā iestājās Rīgas pilsētas mākslas skolā. Kad 1915. gadā I pasaules kara fronte tuvojās Rīgai, skola darbību slēdza un Kazaks mācības turpināja Penzas mākslas skolā. Latvijā viņš atgriezās 1917. gadā.

“Ar skolas laiku, vasaru īsi pirms došanās uz Krieviju, saistāms neliels eļļas laika gleznojums “Gaļas tirgotava” (Gunta Belēviča kolekcija); tā varētu būt 1922. gada izstādes katalogā minētā studija, datēta ar 1915. gadu. Purvīša iespaidā “impresionistiskā garā” ieturētajai krāsaini ekspresīvajai ainavai ar pelēkām nomales mājiņām diemžēl trūkst citu stilistiski analogu paraugu. Daudzkrāsainā gamma un spēcīgā otas triepiena raksts jūtami atšķiras no Kazaka vēlākā rokraksta, tomēr pārliecina gleznojuma profesionalitāte un dzīvā ekspresija, kā arī

autoram raksturīgie sarkanie iniciāļi JK apakšējā labajā stūrī. Kaut arī Jēkabs tik tikko sāka veidoties par radošu personību, paraksta “zīme” jau bija atrasta.”1

Kazaks pievērsās aktuālajiem notikumiem, kara situācijām, bēgļu dzīves epizodēm un portretiem. Viņu saistīja arī sievietes tēla meklējumi. Mākslinieka pāragrās nāves cēlonis – tuberkuloze.

Darbs līdz 2007. gadam atradās Eduarda Jansona kolekcijā. 2007. gadā gleznu restaurēja Jāzeps Viļļa. Par tās pirmsrestaurācijas stāvokli liecina neattīrītais kvadrāts pie augšējās malas.

Izstādīts: Jēkaba Kazaka piemiņas izstāde. Rīgas pilsētas mākslas muzejs (LNMM). 1922.

Reproducēts: Lamberga D. Jēkabs Kazaks. R.: Neputns, 2007, 27.-28., 182. lpp.

1 Lamberga D. Jēkabs Kazaks. R.: Neputns, 2007, 18. lpp.