Latvijas mākslas klasika

E. Iltners piedzima saimnieka ģimenē. Mācījās Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā (1946-1948), Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (1948-1949), kuru beidza ar sudraba medaļu. 1949. gadā iestājās LPSR Valsts Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā. 1953. gadā par “biogrāfijas datu slēpšanu” kā Kurzemes budža dēlu viņu izslēdza no akadēmijas. Pēc atkārtotas uzņemšanas Iltners beidza akadēmiju ar izcilību 1956. gadā.

Iltners pievērsās pedagoģiskai darbībai Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā un, sākot ar 1960. gadu, LPSR Valsts Mākslas akadēmijā, kļūstot par rektoru laikā no 1974. līdz 1976. gadam.

1960. gada vasaras nogalē desmit jaunos māksliniekus PSRS Mākslinieku savienība norīkoja uz dažādām komjaunatnes triecienceltnēm. No Latvijas komandējumu uz Uzbekijas PSR saņēma gleznotāji Indulis Zariņš, Edgars Iltners un grafiķis Rihards Skrubis. “Čirčikā, kur jāglezno vietējais industriālais objects, (..) uz katra soļa aizliegumi, dienām jāgaida atļaujas, lai ar molbertu un krāsām varētu iziet rūpnīcas pagalmā, jāiesniedz sīks darba piederumu saraksts. No šīs bardzības bēgot, visi trīs nokļūst Ahangaranā, kur pustuksnešainā vietā tiek

celta jauna rūpnīca. (..) Par māksliniekiem te visi izrāda milzīgu interesi, gleznot un zīmēt var, ko tik vēlas, arī labprātīgu pozētāju netrūkst. Taču vēstulēs mājiniekiem Edgars nepārtraukti sūdzas, ka gleznot šeit gandrīz nav iespējams – neierastais apgaismojums slāpē un izmaina krāsas, perspektīvu, padara nepieņemamus visus līdzšinējos gleznošanas paņēmienus.”1

Atskaites izstādei Maskavā Iltners mājās pagatavoja kompozīciju “Karakums” (1961-1963). Kolekcijas “Karakums” ir viena no 35 eļļas studijām, ko Iltners pārveda no Uzbekijas. Uz violetu kalnu fona Ahangaranas darba dunu iemieso traktors, smagā mašīna ar pāris strādniekiem, ceļamkrāns un dzeltenīgajās tuksneša smiltīs haotiski izvietotie būvmateriāli. Iltners interesējās par tehniku, kā to apliecina Latvijas industrializācijai veltītajā kompozīcijā “Latvijas lauki”” (1975, LNMM), kuras fona dīvainie pauguri un tuksnešainā ainava sabalsojas ar Karakumu.

Darbs piederēja Albertam Beržukam. 2007. gadā iekļauts kolekcijā.

Reproducēts: Beržuks A. Sirds atklāsme. R.: Alberts XII, 1998, 3. lpp.

1 Lāce R. Edgars Iltners. R.: Liesma, 1992, 27.-28. lpp.