Latvijas mākslas klasika

S. Ļ. Grimma mācījās pie Vilhelma Purvīša Rīgā, pie Vilhelma Millera-Šenefelta Berlīnē, ap 1909.-1910. gadu pie Johana Valtera-Kūrava Drēzdenē1, pie profesora Jūliusa Ekstera Minhenē un Granšomjēras “akadēmijā” (Académie de la Grande Chaumière) Parīzē pie Lisjēna Simona. 1914. gadā Grimma atgriezās Rīgā, gleznoja un vadīja savu studiju. 1941. gadā viņa repatriējās uz Vāciju, pēc kara dzīvoja Minhenē un Egenfeldenē.2

Savās atmiņās Grimma fiksē Berlīnes vēsumu un Minhenes dzīves bohēmisko spožumu, savukārt Drēzdene viņai nozīmēja “divus darba pilnus gadus pie mūsu novadnieka Johana Valtera-Kūrava, smalkā mākslinieka un ģeniālā skolotāja” – “ja es ko protu, par to jāsaka paldies viņam, kurš atmodināja katrā dusošo, kurš ieviesa kārtību gribēšanas, jušanas, varēšanas un nevarēšanas juceklī, kurš nepielūdzami prasīja darbu un godprātību, kurš atzina, novērtēja un atbalstīja jebkuru patiesu savdabības izpausmi”.3

J. Valtera-Kūrava skola vērojama arī Grimmas gleznā “Tirgus”. Gan motīvs,

gan kompozīcijas risinājums uzrāda saistību ar Grimmas “Minhenes pārtikas tirgu” (“Münchener Viktualienmarkt”, 1912)4, kas ļauj datēt darbu un noteikt tā tapšanas vietu. Impresionistiski tvertais žanrs atklāj saulainu dienu minheniešu iecienītajā iepirkšanās vietā vecpilsētas daļā, kur zem saulsargiem rit darbīga priekšpusdiena. Pretgaismā tvertajā ņirbošu triepienu burzmā jaušama mākslinieces patikšana pret niansētu un tuvu stāvošu krāsu spēlēm.

Darbs iekļauts kolekcijā 2006. gadā.

1 Mākslas zinātnieces Kristiānas Ābeles precizējums.

2 Hagen K. Lexikon deutschbaltischer bildender Künstler 20. Jahrhundert. Köln, 1983, S. 49.

3 Cit. pēc: Ābele K. Latvijas mākslinieki Eiropas kartē 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Ieskats migrācijas maršrutos, izpausmēs un rezultātos // Mākslas Vēsture un Teorija. 2006, nr. 5, 53. lpp.

4 Jahrbuch der bildenden Kunst in den Ostseeprovinzen. Herausgegeben vom Architekturenverein zu Riga. 1913 [krāsaina ielīme blakus 110. lpp.].