Latvijas mākslas klasika

N. Strunke dzimis cara armijas apakšvirsnieka ģimenē. Mācījās Pēterburgā, Ķeizariskajā mākslas veicināšanas biedrības skolā pie Nikolaja Rēriha un Ivana Biļibina (1909-1911), 1910. gadā dažus mēnešus Jana Ciongļinska studijā un Mihaila Bernšteina mākslas studijā (1911-1913), “kura piederēja pie galīgi kreisā kubistu novirziena”1. Rīgā apmeklēja Jūlija Madernieka studiju (1913-1914). Grafikas tehnikas Strunke apguva pie Vasilija Matē Pēterburgas Mākslas akadēmijas darbnīcā 1915. gadā. Šai pašā gadā brīvprātīgi iestājās 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulkā. 1919. gadā mākslinieks atgriezās Rīgā.

Strunkes uzskati veidojās Pēterburgā. Laikmetīgajā formā viņš saskatīja paralēlismu realitātei: “saraustīti asais saturs izteicas skaldīgi asās formās”, bet “protokolistiski – reāli” atveidi ietilpst fotogrāfa darbalaukā, jo “fotoobjektīvs klasiski pilnīgāks par akadēmiski dresētu aci”.2 Kara un revolūcijas gadu mākslas formālās novitātes krustojās ar proletkulta pārliecību, ka nākotne pieder “pamatšķirai” (Rainis), mākslinieks ir “tāds pats, kā jūs”3, mākslai ir kolektīvs raksturs un sociālpolitisks mērķis veidot nevis Latvijas valsti, kas tika proklamēta 1918. gadā, bet, kā domāja avangards, nesalīdzināmi nozīmīgāks – uz vecās pasaules drupām celt jaunu pasauli.

Šī pārliecība izpaudās Strunkes un Jēkaba Kazaka 1920. gada 4., 5., 6. jūnija kultūras svētku plakātos, kurus pasūtināja Tautas augstskolas biedrība.

Tajā apvienojās sociāldemokrāti un pagrīdes komunisti. Svētkus programmatiski noteica “vēl no 1905.-1906. gada revolūcijas pazīstamā un pēcāk politiskā emigranta docenta Augusta Kirhenšteina lekcija par mūžības jēdzienu mikrobioloģiskā apgaismojumā” un nākamā Saeimas deputāta finanšu ministra Voldemāra Bastjāņa lekcija par “saimniecības atjaunošanu tagadējā pēckara saimnieciskā sabrukuma laikā”4.

Plakāti (melnbalts un sarkanmelni balts) iekļauti kolekcijā 2006. gadā.

Izstādīts: Publiskie spoguļi. Plakāti. 1863-2006. LNMM izstāžu zāle “Arsenāls”. 2006.

Reproducēts: Publiskie spoguļi. Plakāti. 1863-2006. [Katalogs; divkrāsu variants] / Sast. un teksta autore R. Umblija. R.: biedrība “Fronda”, 2006.

1 Strunke N. Svētā birze. Daugava Stokholmā. 1964, 18. lpp.

2 Strunke N. Citēts pēc: Pelše S. Latviešu mākslas teorijas vēsture. R.: LMA Mākslas vēstures institūts. 2007, 77., 78. lpp.

3 No Linarda Laicena dzejoļa “Mākslinieks”//”Sociāldemokrāta” speciālizdevums: Kultūras svētki 4., 5., 6. jūnijā 1920.

4 J-ts. Sociāldemokrāts. 1920, nr. 123 (279), 4. jūnijs, 4. lpp. Atklāšana notika Rīgā, Romanova (tagad Lāčplēša) ielā 25. Otrās dienas pasākumi noritēja desmit vietās Rīgā, trešajā dienā darbība pārcēlās uz Saules dārzu un Arkādiju. Svētku virsuzdevums paredzēja “kopot ap sevi strādniecības organizācijas”, ienākumi bija domāti Tautas augstskolas atbalstam.