Latvijas mākslas klasika

K. Ubāns piedzima dzelzceļa strādnieka ģimenē. Mācījās Odesas mākslas skolā (1910), Rīgas pilsētas mākslas skolā (1911-1914) un Penzas mākslas skolā (1915-1916). Otrā pasaules kara gados dienēja 2. strēlnieku brigādē, piedalījās Ziemassvētku kaujās. Sākot ar 1925. gadu, bija Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs.

Sākot ar 1920. gadu vidu, Ubāna glezniecībā nostiprinājās interese par subjektīvi pastiprinātu impresionistisku redzējumu. Viņš gleznoja portretus, klusās dabas, bet jo īpaši Rīgas nomali Pārdaugavā un Daugavas ieleju. Motīvu izvēli noteica tas, ka pie Daugavas stāvajā Pērses upes krastā iepretim Kokneses pilsdrupām Ubāns ieguva savu vasaras māju.1

“Ceļš” ar kulišveidīgo kompozīcijas kārtojumu

sniedz ieskatu mākslinieka iemīļotajos sižetos: “Nekad neesmu centies protokolēt vietu, bet parādīt momentu, kas mani aizkustinājis, radījis pārdzīvojumu. Ne viss jāattēlo “mats matā” kā dabā. Dabai jākļūst par mākslinieka iztēles ierosinātāju, zināmā mērā par tramplīnu. No visa novērotā jāatsijā galvenais, izteiksmīgākais, un tas tad arī jāizmanto mākslas darba kompozīcijas veidošanai.”2

Darbs iegādāts Vācijā 2006. gadā.

Izstādīts: Latviešu mākslas izstāde. Varšava, Krakova. 1936.

Latviešu mākslas izstāde. Kopenhāgena. 1938.

1 Nodieva A. Konrāds Ubāns. R.: Liesma, 1974, 51. lpp.

2 Ubāns K. Cit. pēc: Nodieva A. Konrāds Ubāns. R.: Liesma, 1974, 56. lpp.