Latvijas mākslas klasika

H. Klēbahs piedzima pedagoga un tēlnieka Eduarda Klēbaha ģimenē. Mācījās Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (1946-1949), Latvijas Valsts Universitātes mākslas vēstures nodaļā (1949./50. māc. g., pēc kura nodaļu slēdza) un LPSR Valsts Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā (1950-1953), no kuras izstājās. Par savu īsto skolu uzskatīja darbošanos scenogrāfijā Rūdolfa Pīlādža vadībā Valmieras teātrī.1

Klēbahs gleznoja pilsētainavas un ainavas. “Mana pilsēta” ir tverta no jumiķa skatpunkta, tēlojot nevis ierastās Rīgas namu fasādes, bet gan brandmūrus. Glezna būvēta uz lielu krāslaukumu attiecībām. Dzelteno, rozā un zaļgano

partiju “uzirdina” skursteņi un antenu biezoknis. Mākslinieks poetizēja urbāno vidi, trokšņaino un netīro atmosfēru vizualizējot ar gleznieciskiem līdzekļiem – faktūru un līniju, kas uzplauka “atkušņa” laika atmosfērā.

Darbs iekļauts kolekcijā 2005. gadā.

Izstādīts: LPSR jauno mākslinieku III darbu izstāde. Valsts Tēlotājas mākslas muzejs. 1959.

Henrija Klēbaha darbu izstāde. Mākslinieku nams Rīgā. 1968.

Reproducēts: Padomju Latvijas Sieviete. 1959, nr. 5.

1 Burāne I. Klēbahs, Henrijs // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, II / Atb. red. A. Vilsons. R.: Latvijas enciklopēdija, 1996, 23. lpp.