Latvijas mākslas klasika

M. Grīnfelde dzimusi rentnieku ģimenē. Divus mēnešus mācījās pie Vilhelma Purvīša un no 1906. gada oktobra līdz 1907. gada maijam Jaņa Rozentāla studijā. Laulības ar zemstes inženieri Edgaru Grīnfeldu Mildas Grīnfeldes dzīvē ienesa pārmaiņas. Viņa devās līdzi vīram uz Permas guberņas Osas pilsētu. Dēlu Nilsu Grīnfelde dzemdēja dzimtenē pie saviem vecākiem, bet jau 1907./1908. gada ziemā gleznoja Maskavā pie ainavista Staņislava Žukovska un apmeklēja arī gleznošanas nodarbības pie Nikolaja Hoļavina. Nāka-mās četras ziemas Grīnfelde uzturējās Parīzē, mācījās pie Anrī Martēna, kurš “bija valsts atzīts. Puantilists”1, un kā brīvklausītāja apmeklēja Mākslas akadēmiju. Viņa uzskatīja, ka “Parīzē nav svarīgi, pie kā mācās, jo tur ir ļoti daudzas izstādes, kas māca un rosina.”2

Parīzes posmā ir tapusi štimmunga “Meitene ar cepuri”. Tajā vērojams smagnējās krāsu attiecībās tverts un lapidāri modelēts meitenes tēls, kura drūmumu neizkliedē ne saules gaisma, ne arī mākslinieces tieksme subjektīvi paspilgtināt krāsziedu. Ar savu varēšanu Grīnfelde nebija

apmierināta: “Man vajaga nodziļināties, noapaļoties, es esmu vēl par nemierīgu. Ko rada, tam vajaga kā no viena lējiena pārliecinoši skanīgam būt.”3

No 1914. gada Grīnfeldi dzīvoja netālu no Maskavas. Pēc II pasaules kara gleznotāja pārcēlās uz Rīgu pie dēla Nilsa, kurš pēc studijām Maskavas konservatorijā bija kļuvis par komponistu un LPSR Komponistu savienības atbildīgo sekretāru.

Grīnfeldes darbu kopums, kas piederēja Jurijam Sadovskim, tika iekļauts kolekcijā 2006. gadā.

Izstādīts: Mildas Grīnfeldes gleznu izstāde. J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejs. 2008.

Reproducēts: Poriete I. Mildas Grīnfeldes biogrāfija, mākslas darbu [p=small]izpēte un restaurācija. Maģistra darbs LMA. 2008, 30. lpp. Glabājas LMA.

Ielūgums uz M. Grīnfeldes gleznu izstādi J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejā. 2008.

1 LVA 2204. f., 4. apr., 87. lieta. M. Grīnfeldes atmiņas par Parīzi. 7. lpp.

2 Turpat, 5. lpp.

3 Grīnfelde M. Citēts pēc: A. Nodieva. Mākslinieces Mildas Grīnfeldes piemiņai // Karogs. 1981, nr. 12, 172. lpp.