Latvijas mākslas klasika

A. Apsītis dzimis strādnieku ģimenē. Dzīvodams Pēterburgā, aizrāvās ar zīmēšanu un kopēja ainavistu darbus. Apmeklēja akadēmiķa Ļeva Dmitrijeva-Kavkazska gleznošanas un zīmēšanas darbnīcu (1898-1899), tad nolēma doties uz Svēto kalnu Grieķijā pelnīt naudu. Klosterī Apsītis gleznoja evaņģēlistus. Pēc deviņiem mēnešiem atgriezās Pēterburgā, darbojās žurnālā “Родина” kā štata mākslinieks un ilustrēja krievu literatūras klasiķu darbus.

Pēc pārcelšanās uz Maskavu Apsītis turpināja zīmēt ilustrācijas, pievērsās reklāmas plakātiem, karikatūrām, atklātnēm. Atzinību ieguva ar pilsoņu kara batālijām un Oktobra revolūcijas aģitācijas plakātiem.1 1921. gadā Apsītis atgriezās

Latvijā.2

Zīmējums “Ganu meita” apstiprina Apsīša izdaudzināto prasmi just konjunktūru un veikli komponēt izvērstu sižetu, reālistiski atveidojot ainaviskos elementus, govis un suni, vienlaikus ieliekot nacionālo akcentu ganu meitas apģērbā.

Darbs iekļauts kolekcijā 2006. gadā.

Reproducēts: Ilustrēts Žurnāls. 1923. gada 1. jūnijā, nr. 22 [vāka zīmējums].

1 Шестимиров А. “Быстрая рука” Александра Апсита // Антиквариат, предметы искусства и коллекционирования. 2004. No 6 (18), стр. 126. – 130.

2 Burāne I. Apsītis, Aleksandrs // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, I / Atb. red. A. Vilsons. R.: Latvijas enciklopēdija, 1995, 29. lpp.