Latvijas mākslas klasika

J. Apinis dzimis skolotāja ģimenē. Mācījās Nikolaja Fan der Flita mākslas un amatniecības skolā (1917-1918) Pleskavā1. Atgriežoties Latvijā, piedalījās brīvības cīņās. 1921. gadā iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā, kuru beidza 1932. gadā, absolvējot Vilhelma Purvīša Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu. Līdztekus pedagoģiskai darbībai gleznoja reālistiskas ainavas. Cilvēku klātbūtne tajās izpaužas netieši, vai nu pēc padarītā darba liecībām, piemēram, rudzu statiem laukskatos, vai objektu attēlojumā. Būdams jūrmalnieks, bieži pievērsās Baltijas jūras piekrastes ainavai, kuras krāsu kodu nosaka kāpu gaišās smiltis, ūdens

un debess zilganums. Pieticīgajā florā dominē priedes, un kā tradicionālās saimniecības neatņemama sastāvdaļa parādās laivas, tīkli un zvejas būdas, kādas redzamas arī šajā gleznā. “Krāsas sulotību un košumu Apinis saista ar zīmējumu.”2

1944. gadā Apinis emigrēja uz Vāciju, kur viņu kopā ar sievu “nogalina mežonīgie franču marokāņi”.3

Darbs iekļauts kolekcijā 2004. gadā.

1 LVA, 485. fonds, 1. apraksts, 16. lieta, 6. lpp.

2 Siliņš J. Jēkabs Apinis: Jūrmalas ainava // Latvju Mēnešraksts, 1942, nr. 7, 672. lpp.

3 Siliņš J. Latvijas māksla. 1915-1940, II. Daugava Stokholmā, 1990, 132. lpp.