Latvijas mākslas klasika

19. un 20. gadsimta mijā “katalogos ainavu ikonogrāfiskais saturs tika bieži apzīmēts ar vārdu “mākoņi” (“Vakara mākoņi”, “Smagi mākoņi”, “Vētras mākoņi”, “Mākoņu studija”, “Mākoņi blīvējas”, vienkārši “Mākoņi”)”.1 Pēteris Kundziņš, kurš debitēja kā simbolists un scenogrāfs, populāro motīvu padarīja par savas glezniecības galveno tēmu. Savdabību mākslinieks sasniedza panorāmiskos debesjuma atveidojumos, iegūstot pie sava uzvārda apzīmējumu “mākoņu Kundziņš”.

Ainavā “Negaiss nāk” varenā krāsu simfonija tiek izspēlēta barokālās gubu

mākoņu formās. Kā teātra cilvēkam Kundziņam nepieciešams dramatiskais konflikts. To nodrošina cilvēku un dabas spēku pretstatījums. Mākoņi ir savilkušies pār zemnieku tēliem, kas steidzas samest zārdā sienu. Zemais horizonts rada plašuma izjūtu un dabas spēku monumentālo vērienīgumu iepretim cilvēka neatlaidīgumam un sīkstumam.

Darbs iekļauts kolekcijā 2004. gadā.

1 Kļaviņš E. Latvijas 19. gs. beigu, 20. gs. sākuma tēlotājas mākslas ikonogrāfija un stilistiskais raksturojums. R.: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1983, 61. lpp.