Latvijas mākslas klasika

Erasta Šveica kompozīcijas “Elevators” uzmetums ar parakstu “SCHVEICS” un datējumu “29” vispirms parādījās mākslas zinātnieka Visvalda Peņģerota autogrāfu albumā.1 Pati glezna tika eksponēta 1930. gada Rīgas mākslinieku grupas 10 gadu jubilejas izstādē. Šveics strādāja lēni. Pēc Ugas Skulmes domām, “Šveics bija ortodokss kubists. Ar lielu rūpību Šveics kārtoja savas konvencionālās, vienmēr statiskās kompozīcijas un harmonizēja ziedu. (..) viņam vistuvākie ir reizēm Huana Grī, bet vairāk Braks, kurš arī mīl brūnu gleznu noskaņojumu un ar gleznām harmonizētus, krāsotus un patinētus rāmjus.”2

Taču tā nav tikai novēlota reakcija uz kubismu. Formu ģeometrizācija un vienkāršojums palīdz atteikties no sadrumstalotības, akcentējot pamatstruktūru, pamatvērtību. Tēlojot Rīgas ostas noteiktību un smagnējību, šī industriālā ainava iederas gan kreisā spārna mākslinieku darbu lokā, kur ekonomiskās krīzes

laikā priekšplānā izvirzīta strādnieku ikdiena, gan labējā 30. gadu po-zitīvismā ar tam piemītošo darba spēka, tikuma un augošās labklājības slavinājumu. Meistara īpatnība izpaužas mīlestībā uz pelēko – delikāti dzēstu un balinātu tonalitāti, kas veido gaisīgu ietvaru brūnās krāsas partijai.

Glezna līdz iekļaušanai kolekcijā 2006. gadā atradās Jurija Sadovska īpašumā.

Izstādīts: Rīgas mākslinieku grupas 10 gadu jubilejas izstāde. Pilsētas mākslas muzejs (LNMM). 1930.

Rīgas mākslinieku grupas izstāde. Kārlstāde, Vermlandes muzejs. 1930.

Reproducēts: Latvijas glezniecības klasiķi [Mākslas kalendārs 2007. gadam] / Sast. un teksta autore A. Vanaga. R.: Lukoil, 2006, [latviešu un krievu val.]

1 Bankovskis P. Ir jārunā... // Literatūra un Māksla, 1988. 29. aprīlī, 1. lpp.

2 Skulme U. Erasta Šveica glezna “Zvejnieces” // Daugava. 1937, nr. 12, 1148.-1149. lpp.