Latvijas mākslas klasika

J. Feders piedzima krodzinieka ģimenē. Mācījās Pēterburgas Mākslas akadēmijā pie Sokrata Vorobjova no 1857. gada, 1863. gadā studijas pārtrauca, iegūstot brīvmākslinieka grādu. 1875. gadā Feders papildinājās Diseldorfas Mākslas akadēmijā pie sava bijušā studiju biedra Eižena Gustava Dikera. 1880. gadā Pēterburgas Mākslas akadēmija piešķīra Federam akadēmiķa grādu. 1

Ainavas žanrs kā dvēseles pārdzīvojuma rosinātājs un spogulis kļūst populārs 18. gadsimtā, romantisma laikmetā, kas cilvēka emocionalitāti saista ar dabas pirmatnējo veselumu un vitalitāti. Federa panorāmiski izvērstā vairākplānu kompozīcija “Baltijas jūras krasts” ir topogrāfiski precīzs un gaisa perspektīves prasībām atbilstīgs tēlojums. Taču gleznu par neoromantisko meklējumu kvintesenci padara tās vērienīgums un spēja koncentrēt vienkopus četras stihijas: zemi, uguni, gaisu un ūdeni, turklāt tā, lai atklātu stihiju mijiedarbību un to trauslo līdzsvaru. Tas ir brīdis, kad dienu sāk nomainīt nakts, smagi padebeši aizklāj pēdējos rietošās saules starus, jūra vēl gluda, bet negaiss jau klājas pāri. Miers pastāv vienlaikus ar trauksmi. Iznīcinātās

pagātnes lieliskumu un varenību, ko romantiķi iekodēja drupās vai vētrā lauztajos kokos, Feders iemieso šļūdoņa atstātajos akmeņos. Viegli izliektā horizonta līnija uzjunda ilgas pēc bezgalības un mīklainas nākotnes, bet kaijas pēc dvēseles lidojuma. Ainavas majestātiskums izpaužas mākslinieka spējā panākt ekspresijas kāpinājumu, izmantojot kontrastus gan sižetā, gan gleznieciskajā izteiksmē: akmeņainais krasts veidots ar pastozu, stingru triepienu, iepretim mākoņi un ūdens ar izlīdzinātu, vieglu otas vilcienu. Atšķirībā no iepriekšējā gadsimta jaunums ir, ka romantisma retorika nav jāmeklē tālajā Itālijā: Latvijas ziemeļnieciskais skarbums ir līdzvērtīga viela pārdomām par skaisto, patieso un cildeno, kas slēpjas dabā.

Darbs iekļauts kolekcijā 2004. gadā.

Izstādīts: Pēterburgas Mākslas akadēmijas pavasara izstādē un Pēterburgas Mākslinieku savienības II izstādē 1895. gadā.

Reproducēts: Eglītis A., Lapiņš A. Jūlijs Feders. R.: LVI, 1956, 67. lpp. Izdevums krievu valodā. 1958.

1 Kļaviņš E. Atskatoties uz 19. gadsimta klasiķi. Jūlijam Federam 150. Māksla, 1988, nr. 6, 8. lpp.