Latvijas mākslas klasika

R. Šiško piedzima poļu virsnieka ģimenē. Pēc militārās izglītības iegūšanas pievērsās mākslai. Mācījās pie scenogrāfa un arhitekta Mihailo Kurilko Pēterburgā un Alekseja Bogoļubova dibinātajā Saratovas mākslas skolā.1

Profesionāli augstu novērtējumu ieguva ar tirdzniecības reklāmām art deco stilā, pie kura pieder arī autoritārā režīma pasūtītais plakāts “Latvijas zemnieku pļaujas svētki Koknesē 13. X 1935.”

Latvijas zemnieku pļaujas svētkus Koknesē pie Daugavas, vietā, kas līdz ar Andreja Pumpura varoņeposu “Lāčplēsis” (1888) ieguva mītisku auru, organizēja Latvijas lauksaimniecības kamera. Šos svētkus asociēja ar tradicionālo gadskārtu ieražu – apkūlībām, svinībām pēc labības kulšanas. Tas ir saimnieciskā gada noslēgums, kura laikā mielastu klāj gan dzīvajiem, gan veļiem, kas nodrošina auglību sakrālā līmenī. Svētku programmā ietilpa parāde, prezidenta Dr. Kārļa Ulmaņa sumināšana, vadoņa apsveikums lauksaimniekiem un laukstrādniekiem, kā arī brīvdabas lielinscenējums. Uzveduma režisors un scenogrāfs Jānis Muncis izveidoja skatuvi, zikurātam līdzīgu

senču pilskalnu. Tumsai iestājoties, tur iededza uguni. Pasākuma dalībnieku un skatītāju skaits, neskatoties uz oktobra auksto laiku, pārsniedza simts tūkstošus cilvēku.2

Šiško plakāts attēlo jaunekli druvā, pļaujot labību. Tā liecas lejup no vārpu smaguma. Pļāvējs rīkojas kā vidzemnieks – ar īsā kātā iesietu izkapti vienroci un mazu grābekli, ar ko satvert stiebrus. Puisim seko meita – viņa sasien nopļautos rudzus kūļos. Ja senākajos priekšstatos nāvi latvieši asociēja ar Veļu māti, tad kristietības iespaidā par nāves atribūtu kļuva izkapts. Monumentālais pļāvēja tēla iespaids tiek radīts ar zemu skata punktu un kustības dinamisku rakursu.

Plakāts iekļauts kolekcijā 2006. gadā.

Reproducēts: Vanaga A. Liktenīgais jautājums: zeme // Studija, 2008, jūnijs/jūlijs, nr. 60, 77. lpp.

1 Esserts M., Martinsone I. Šiško, Raimonds // Māksla un arhitektūra biogrāfijās, III / Atb. red. A. Vanaga. R.: Preses nams, 2000, 152. lpp.

2 Lejnieks J. Ulmaņa svētku scenogrāfija. Jānis Muncis // Māksla Plus, 2002, nr. 5, 52. lpp.131