Latvijas mākslas klasika

K. Padegs dzimis ierēdņa ģimenē. 1928. gadā iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā. Pēc strīda ar Rihardu Zariņu pameta Grafikas meistardarbnīcu un pārgāja uz Vilhelma Purvīša Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu, kuru beidza 1934. gadā. Padegs pievērsa Rīgas sabiedrības uzmanību ar savu paštēlu. “.. viņš ir ļoti spilgts. Viņa seja, sevišķi mute un apakšžoklis, atgādina grauzēja purniņu. Augumā garš, tievs, ar šauru krūšu kurvi un kūkumu mugurā,”1 1929. gada 2. oktobrī pēc iepazīšanās ar Padega neordināro personību māksliniece Margarita Kovaļevska rakstīja savā dienasgrāmatā. Padega patība izpaudās Lūcijas Kreicbergas fotosalona skatlogu iekārtojumā, paredzot film noire estētiku, un eksaltētos mizanscēnu zīmējumos, kas liecināja par kara šausmām un dzīves padibeņu izaicinājumu. Padega mākslā cieši savijās seksualitāte un nāves vilkme.

Viņš identificējās ar spāņu toreadoru un karnevālisko sajūtu iemiesoja ikdienā, izvēloties uzkrītošu apģērbu un maskai līdzīgu grimu. Mākslinieka agrās nāves cēlonis – tuberkuloze.

“Pašportretā ar rozi” neremdināma kaislība deg trīs karmīna akcentos – lūpās, ziedā un toreodora apmetnī, kas plīvo arēnā pāri satriektajam vērsim. Vienača sejas stindzinošo bālumu asi izceļ profila zaļganums, kamēr mironīgo plaukstu žests piesaista skatienu sievietes krūts galam. Lielās krāsu plaknes Padegs liek ar paletes nazi, ar otu akcentē līniju, ar otas galu uzirdina faktūru.

Darbs iekļauts kolekcijā 2007. gadā.

Reproducēts: Kalnačs J. Kārļa Padega darbu katalogs. R.: Soros Foundation –Latvia, 1997, 12. lpp.

1 Kovaļevska M. Pirmie gadi Mākslas akadēmijā // Krāj.: Variācijas par Padega tēmu / Sast. J. Kalnačs. R.: Jāņa sēta, 1996, 43. lpp.