Latvijas mākslas klasika

1912. gada jūlijā un augustā J. Rozentāls kopā ar Elliju apceļoja Itāliju, kas 19. gs. mākslai bija etalons un neizsīkstošas ierosmes avots. Rozentāli pabija Romā, Venēcijā, Florencē, Kapri un Pompeju apkaimē. Mākslinieks fiksēja redzēto zīmējumos un krāsu studijās. Ceļojuma iespaidā tapušajās ainavās impresionisms jaucās kopā ar jūgendisku stilizāciju. Kritika to uzņēma piesardzīgi. Visasākos pārmetumus izteica ekspresionisma atbalstītājs Pāvils Gruzna: “Ārzemēs darinātās etīdes no Itālijas uzrāda toņa svaigumu, bet ne kolorītu. Tā gleznas: “Apenīnu motīvs” un “Kapri” taisni lūdz pastiprinājuma. Gleznotājs ir ļoti atturīgs, kas zīmējas uz eksperimentiem ar krāsu spilgto valodu. Protams, ka koloristi bieži iekļūst banalitātē. Bet pārāka mazasinība arī ne katru rezi apliecina kaut ko solīdu, mierīgu. Viņa slēpj sevī nevarīgu vienmuļību, garlaicību.”1

Taču Itālijām cienītāju netrūka. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā savā ienākumu kladē2 Rozentāls raksta, ka pārdevis “Apenini Dr. med. Rud. Spliet” par 300 rubļiem un “A. Grosset Apenini” par 100 rubļiem. Izdevējs Aleksandrs Grosets, Rozentāla sadarbības partneris, cenu nokaulējis trīskārtīgi. Domājams, viens no minētajiem “Apenīniem” ir “Itālijas ainava”.

Delikātais sfumato panorāmiski tvertos kalnus ietin zilganrožainā maigumā, kas nepazīst asas ēnas, ielejā līkumo upe un paceļas ēku puduris, bet slaidās pīnijas sabalsojas

ar sieviešu figūrām. Ilgus gadus glezna atradās Rakstnieku savienības lielajā zālē Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 12, bijušajā preses izdevēju un miljonāru Benjamiņu mājā, ko padomju vara nacionalizēja, bet pašu saimnieci Emīliju Benjamiņu izraidīja “uz citiem PSRS apgabaliem”. 1990. gadu vidū Rakstnieku savienības īpašumu nošķīra no Benjamiņu īpašumiem, pamatojoties uz čekas sarakstu, kur Benjamiņu mantība bija uzskaitīta līdz pēdējai karotei. Sarakstā J. Rozentāla glezna neesot minēta.3

Gleznu Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcija reģistrējusi kā Latvijas valsts nozīmes pieminekli nr. 7050. Glezna pārceļoja uz Rakstnieku savienības jauno mītni Rīgā, Kuršu ielā 24, kur pēc kādas “nervozas valdes sēdes”4 tika pieņemts lēmums to pārdot. 2006. gada 15. jūnijā par tās īpašnieku kļuva uzņēmējs Raimonds Gerkens.

Kolekcijā glezna iekļauta 2007. gadā.

Izstādīts: J. Rozentāla 100 gadu dzimšanas dienas atceres izstāde. LPSR Valsts Mākslas muzejs (LNMM). 1966. Katalogā 35. lpp. nosaukums kļūdains “Kapri”, izmēros iekļauts rāmja platums.

1 Gruzna P. Jaņa Rozentāla gleznu izstāde // Domas, 1914, pirmā puse, 241. lpp.

2 RTMM, Roz. R6 / 1, inv. nr. 391378.

3 No sarunas ar bijušo litfonda direktoru Jāni Ķuzuli 2008. gada 2. aprīlī.

4 No sarunas ar bijušo Rakstnieku savienības priekšsēdi Valdi Rūmnieku 2008. gada 2. aprīlī.