Latvijas mākslas klasika

J. Viļumainis piedzima ādu fabrikas kurinātāja ģimenē.1 Mācījās Rīgas amatniecības skolas vakara nodaļā (1925-1926), 1926. gadā iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā, kuru beidza 1935. gadā, absolvējot Vilhelma Purvīša Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu.

Kā pedagogs darbojās vispārizglītojošās un mākslas vidusskolās un līdztekus turpināja gleznot ainavas. Sākot ar 1940. gadiem, Viļumaini saistīja klusās dabas. “Plastika, telpa, gaismēnas, stabila, nolīdzsvarota kompozīcija ir lietas, pēc kurām tiecas šis veco holandiešu skolnieks, un tās ir sasniedzamas tikai lēnā, neatlaidīgā un mērķtiecīgā darbā,” rakstīja Anšlavs Eglītis par Viļumaiņa pirmo izstādi Rīgā, paredzot arī turpmāko attīstību. “Viļumainis ir meistars gleznas virsmas apdarē, bet viņa zviedieni ir blīvi, pārdomāti, likti daudzās kārtās un pārklāti lapiņām. Sevišķi Viļumainis tīko pēc priekšmetu taustāmās realitātes un to pārliecinoša novietojuma

telpā. Telpas problēma izvirzīta kā svarīgākā, un veselā rindā tumšos toņos ieturētu kluso dabu, kas ir izstādes kodols, tā risināta ar gaismēnu palīdzību. (..) Pamazām viņš sāk veidot nevis reālās formas, bet glezniecības elementus, savas gleznieciskās vīzijas. Tad vairs nav svarīgi, vai viņš glezno krūzes, ābolus, saknes, galda drānas, bet gan kā ritmiski izkārtojas plašās gaismēnu masas, kā parādās telpas noslēpumainais dziļums, kā iezaigojas un nodziest krāsas. Viļumaiņa labākie darbi (klusās dabas ar sēnēm) tuvojas tam mieram un vienkāršajai varenībai, kādus brīžam sasnieguši Ūders, Tone un Šveics.”2

Darbs iekļauts kolekcijā 2005. gadā.

Izstādīts: Jūlijs Viļumainis (1909-1981). Gleznas. Valsts Mākslas muzejs (LNMM). 1984.

1 Cielava S. Jūlijs Viļumainis. R.: Liesma, 1981, 7. lpp.

2 Eglītis A. Divas mākslas izstādes // Tēvija, 1942. gada 28. dec., nr. 300, 4. lpp.