Latvijas mākslas klasika

A. Plīte-Pleita piedzima skolotāja ģimenē. No 1908. līdz 1910. gadam studēja Minhenes Mākslas akadēmijā akadēmisko zīmējumu pie Karla Raupa. Pēc obligātā karadienesta atgriezās Minhenē, specializējās oforta tehnikā pie Hermaņa Ceilingera un atkārtoti iestājās akadēmijā, lai mācītos gleznošanu pie Angelo Janka. 1913. gadā viņš atgriezās Rīgā un darbojās kā grafiķis. Pirmā pasaules kara laikā mākslinieks dienēja Krievijas armijā, turpināja savus vērojumus fiksēt neliela izmēra zīmējumos, ārstējās hospitālī Maskavā un pēc tam Latvijā – Ļaudonā un Rīgā. Saasinoties frontē iegūtām slimībām, Plīte-Pleita darbam varēja pievērsties epizodiski.

1914. gada aprīlī Plīte-Pleita ar četriem zīmējumiem un sešiem asējumiem piedalījās Mākslas veicināšanas biedrības sarīkotā grafiskajā izstādē Rīgā. Jau nākamajā dienā pēc izstādes atklāšanas mākslas zinātnieks Oļģerts Grosvalds rakstīja, ka “starp jaunajiem māksliniekiem sevišķi izceļas caur tehnisku gatavību Alfreds Plīte”.1 Plītes izcilās zīmētāja spējas atzīmēja arī Jānis Jaunsudrabiņš, bilstot, ka “Māsas portreju”, kas “ar savu konkrētību un vispār māksliniecisku uztvērumu var cienīgi blakus stāties lieliem meistariem”.2

1920. gada rudenī māsas portrets kopā ar “Tatārēnu” bija izstādīts Neatkarīgo mākslinieku vienības izstādē. Mākslinieka bio-grāfs Visvaldis Peņģerots sniedzis abu portretu raksturojumu: “Līnija viņos stingra, lokana, tekoša un formu izteicoša, bet ēnas jau tiek lietotas formas pastrīpošanai un papildina līnijas nodomus.”3

Plītes-Pleitas arhīvs, kurā ietilpst grafikas darbi, klišejas, gleznojumi, fotogrāfijas un vecākiem adresētas atklātnes, tika iekļauts kolekcijā 2007. gadā. Mantojumu vienkopus bija saglabājusi mākslinieka māsa Herta.

“Tatārēns”

Izstādīts: Neatkarīgo mākslinieku vienības 1920. gada rudens izstādē.

Reproducēts: Peņģerots V. Alfreds Plīte-Pleita. R.: Neatkarīgo mākslinieku vienība, 1924 [bez lpp. nr.].

“Māsas portrets”

Izstādīts: Latviešu mākslas veicināšanas biedrības grafiskajā izstādē Rīgā, 1914.

Latviešu retrospektīvā mākslas izstāde. Rīgas Mākslas muzejs (LNMM). 1919.

Neatkarīgo mākslinieku vienības 1920. gada rudens izstāde.

Reproducēts: Peņģerots V. Alfreds Plīte-Pleita. R.: Neatkarīgo mākslinieku vienība, 1924, [bez lpp. nr.].

Peņģerots V. Alfreds Plīte-Pleita // Ilustrēts Žurnāls, 1925, nr. 1, 4. lpp.

Latviešu tēlotāja māksla. 1860-1940 / Zinātniskā vad. R. Lāce. R.: Zinātne, 1986, [p=small]170. att.

Siliņš J. Latvijas māksla. 1915-1940, I. Daugava Stokholmā, 1988, 432. lpp.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās, II / Atb. red. A. Vilsons. R.: Latvijas enciklopēdija, 1996, 184. lpp.

1 O. G. [O. Grosvalds]. Latviešu mākslas veicināšanas biedrības grafisko izstādi atklāja vakar // Latvija. 1914. Nr 75, 2. II.

2 Jaunsudrabiņš J. Grafiskā izstāde // Latvija. 1914. Nr 80. 10. II.

3 Peņģerots V. Alfreds Plīte-Pleita. R.: Neatkarīgo mākslinieku vienība, 1924, 45. lpp.