Latvijas mākslas klasika

U. Skulme piedzima kaļķu deģa ģimenē. Mācījās Jūlija Madernieka studijā (1913), Pēterburgas Universitātes Juridiskajā fakultātē (1913-1914) un vienlaikus Ķeizriskajā mākslas veicināšanas biedrības skolā. Studijas Skulme turpināja Pēterburgas Mākslas akadēmijas arhitektūras nodaļā (1914-1916) un glezniecības nodaļā Kuzmas Petrova-Vodkina darbnīcā (1918).

Skulmes uzstādījumā “Klusā daba ar siļķi” priekšmeti uz galda savrupināti kā šaha figūras, kuras saista neredzamas (refleksu nav), bet noteiktas tieksmes. No Sezana laika iecienīto burzīto matēriju iemieso sakrokots papīrs. Tas vērojumam sniedz smagnēji modelētas, gludas un apaļīgas formas ar izteiktu lokālkrāsu: citronu, apelsīnu, tējkannu, ar absintu piepildītu karafi un glāzi. Protagonista loma šeit ir atvēlēta uz garenformas šķīvja novietotajai Baltijas siļķei. Tās apetītelīgumu ierosina smalki veidota zeltīta faktūra.

Kompozīcija atkāpjas no lineārās perspektīves, rosinot atmiņas par K. Petrova-Vodkina proponēto Eiklīda ģeometriju, viņa gleznoto siļķi un sakralizēto attieksmi pret ēdienu, kādu izjūt cilvēks, kurš piedzīvojis badu. Vienlaikus glezna rezonē ar jaunās lietišķības strāvojumu, tiesa, pats mākslinieks to nekad nav atzinis par savu ierosmes avotu.

Skulmes “Kluso dabu ar siļķi” mantoja Ugas

Skulmes dēls gleznotājs un mākslas zinātnieks Jurģis Skulme. Par padomju iekārtas diskreditēšanu 1977. gadā viņu apcietināja. Bez Jurģa Skulmes klātbūtnes 1979. gada 22. martā no mākslinieka darbnīcas Rīgā, Ļeņina (Brīvības) ielā 60 -17, izņēma 217 paša mākslinieka, kā arī viņa tēva Ugas Skulmes un citu autoru darbus1. Tos pārveda uz valsts telpām, un darbnīcu aizzīmogoja. 1982. gada 1. jūlijā, kad Skulme atgriezās no apcietinājuma un saņēma atpakaļ gleznas, izrādījās, ka pieci Ugas Skulmes un astoņi Jurģa Skulmes darbi ir nozagti2. Starp nozagtajām gleznām bija arī “Klusā daba ar siļķi”. Kriminālprocesu Jurģis Skulme neievadīja.

2007. gadā “Klusā daba ar siļķi” tika nopirkta kādā Vācijas galerijā.

1 Aktu sastādīja 8. dzīvokļu ekspluatācijas rajona priekšnieks I. V. Dmitrijevs, Kirova rajona dzīvokļu saimniecības pārvaldes vecākā inženiere S. K. Ņikitina, Kirova rajona izpildkomitejas iekšlietu daļas pārstāvis vecākais seržants A. Mikultēns, LPSR Kultūras ministrijas pārstāves Valsts Mākslas muzeja direktores vietniece zinātniskajā darbā I. Konstante un galvenā krājuma glabātāja L. Neimiševa. Akts glabājas J. Skulmes arhīvā.

2 Aktu sastādīja L. Zorgevica, A. Pētersone, J. Skulme. Akts glabājas J. Skulmes arhīvā.