Latvijas mākslas klasika

M. A. Mihelsons glezniecību mācījās pie Johana Kārļa Bēra Rīgā, kā arī Drēzdenes Mākslas akadēmijā līdz 1837. gadam. 1847. gadā Pēterburgas Mākslas akadēmija par iesniegtajiem darbiem Mihelsonam piešķīra akadēmiķa grādu.

Viņš gleznoja romantizētas ainavas un panorāmiski izvērstas pilsētainavas, kā arī darināja litogrāfijas. No augsta skatu punkta atveidotās Cēsis dod priekšstatu par Vidzemes reljefu, kura mērogu precizē trīs sīkas figūriņas priekšplānā. Vidusdaļa atvēlēta Gaujas senteces pļavām, bet pati pilsēta redzama tālumā. Tās namu sarkanie dakstiņu jumti sniedzas pāri koku lapotnēm. Ainavā izceļas vairākas ēkas: 13. gadsimtā celtā Livonijas bruņinieku ordeņa mūra pils, jaunā Cēsu pils un Sv. Jāņa baznīcas torņa smaile.

“Filigrānais izpildījums un visnotaļ raitais otas raksts pārliecina par mākslinieka iemaņām līdzīga rakstura darbu veikšanā. Krāszieds visumā silts un acij tīkams. Sekojot gleznojumā attēloto celtņu kārtībai, to vertikālo dominanšu izvietojumam vai sakritībai, vēl šodien iespējams iezīmēt vietu, no kuras mākslinieks fiksējis pilsētiņas panorāmu.”1

Līdz 2006. gadam darbs glabājās Eduarda Jansona kolekcijā.

Izstādīts: Latvijas māksla, 18. gs. beigas – 19. gs. pirmā puse. Valsts Mākslas muzejs (LNMM; katalogā nav minēts). 1986.

Reproducēts: Bēms R. Kādreiz Baznīcas ielā // Zvaigzne, 1988, nr. 16., uz pēdējā vāka.

1 Bēms R. Kādreiz Baznīcas ielā // Zvaigzne, 1988, nr. 16, 18. lpp. un pēdējais vāks.