Latvijas mākslas klasika

A. Eglītis piedzima rakstnieka Viktora Eglīša un tulkotājas Marijas Eglītes ģimenē. Mācījās Valdemāra Tones studijā. No 1930. gada studēja Latvijas Mākslas akadēmijā, 1936. gadā absolvējot Ģederta Eliasa Figurālās glezniecības meistardarbnīcu. Eglītis gleznoja ainavas, žanra kompozīcijas un portretus, darināja pilsētainavas oforta tehnikā, kā arī rakstīja mākslas kritikas.

1944. gadā Eglītis devās uz Vāciju, 1950. gadā – uz ASV. No 1920. gadu vidus līdztekus žurnālistikai nodevās literatūrai, kas emigrācijā izvērtās par galveno nozari viņa daiļradē.

“Kompozīcija, zīmējums, forma ir Anšlava Eglīša stiprā puse, bet koloristiski viņa darbi nepārliecina. Ja kompozīcija šeit ir organiska, tad kolorīts tīri intelektuāls. Varbūt tamdēļ Eglīša darbi allaž atstāj aukstu, grafiski cietu iespaidu. Ģīmetnēs Eglītis parāda savu gara kultūru un raksturotāja spējas.”1

Savu draugu dzejnieku Eriku Ādamsonu Eglītis gleznojis gan vienu, gan kopā ar dzīvesbiedri dzejnieci Mirdzu Ķempi. Askētiskā un savā nevainojamībā pat eksaltētā forma ar sarkanbrūno, zilganmelno un balto krāsu akordu Erika Ādamsona portretā atbalso augstu vērtētā Jēkaba Kazaka portretu spriedzi. Tikai Ādamsons,

kā apstiprina viņa rakstītais, atbilstīgi laika garam bija ārišķīgāks: “Vientulību! Rakstīt! Valodas labo toni, modes žurnālus studēt! Personību radīt! Visas grāmatas par labo toni nopirkt un studēt! Kaislīgus žurnālus vientulības baudām! Personību, personību, personību radīt – tas mans kaislīgākais sauciens! Visus personības sīkumus radīt – vienu rokrakstu, žestus, gaitu, balsi, runas veidu. Radīt īpatību (kā mākslas darbu, tā savu personību – lielu, dziļu, varenu, skaistu, skaistu) savu šarmu, korteziju, l’espirit izkopt...”2

Portrets glabājās pie Vidvuda Eglīša, tad nonāca pie Genādija Perepjolkina, kolekcijā iekļauts 2006. gadā.

Izstādīts: Mūkusalas mākslinieku biedrības izstāde. Rīgas pilsētas mākslas muzejs. 1938.

Rakstnieku portretu izstāde. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs (tagad Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs). 1986.

Reproducēts: Latviešu figurālā glezniecība. Genādija Perepjolkina kolekcija. R.: 2006, 80.-81. lpp.156

1 Liede A. Mūkusalas mākslinieku biedrības izstāde // Daugava, 1938, nr. 11, 1085. lpp.

2 Cit. pēc: Lipša I. Rīga bohēmas varā. R.: Priedaines, 2002, 12. lpp.