Latvijas mākslas klasika

M. Ārgalis Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu beidza 1972. gadā. Viņa klasesbiedrs mākslinieks Ivars Poikāns atceras, ka Māris „bija ģeniāls zīmētājs ar hiperreālitiska zīmētāja talantu. Tas, kā viņš zīmēja, bija fantastika pāri ikdienas saprāta robežām – tīrā iztēle un vīzijas, bet vienlaikus tik reāli! Arī sirreāli darbi“1 Ārgali interesēja antikvariātos tolaik nopērkamie sirreālisti Rihards Elze un Salvadors Dalī, kā arī Mauritsa Ešera tēlainās struktūras. Viņš lasīja Zigmunda Freida grāmatas, kas bija izdotas pirms II pasaules kara. Šīs publikācijas bija dabūjamas arī fotokopijās. Uzsāktās studijas LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā Ārgalis pameta 1974. gadā un pievērsās grafikai. Bija

iniciators izstādēm „Zinātniskā fantastika“, kas 1976. un 1977. gadā notika Republikāniskajā zinību namā jeb pareizticīgo Kristus dzimšanas katedrālē. 1990. gados darbojās banku biznesā, tika apcietināts un kamerā zīmēja likteņa biedrus. Pēc atbrīvošanas spēlēja biržā. Neilgi pirms pašnāvības uzskatīja, ka ir atklājis zinātnisku metodi, kā var nopelnīt. Darbs iekļauts kolekcijā 2007. gadā.

Reproducēts: Astahovska I. Skola. Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas vēsture. R.: J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola, Neputns, 2006, 211. lpp.

1 Poikāns I. Cit. pēc: Astahovska I. Skola. Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas vēsture. R.: J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola, Neputns, 2006, 136. lpp.