Latvijas mākslas klasika

L. Liberts dzimis muižas alus brūža meistara ģimenē. Mācījās Jūlija Madernieka studijā. 1911. gadā Liberts iestājās Stroganova mākslas skolas tēlniecības nodaļā Maskavā. 1912. gadā, draugu pierunāts, devās uz Kazaņas mākslas skolu, kuru beidza 1915. gadā. 1916. gadā Libertu mobilizēja cara armijā. Viņš mācījās Aleksandra karaskolā, dienesta laikā trīs reizes tika smagi ievainots. Atgriežoties Latvijā 1918. gadā, Libertu mobilizēja sarkanajā armijā un kaujā ar vācu armiju saņēma gūstā. Pa gariem apkārtceļiem Liberts atgriezās Rīgā 1921. gadā un apmetās vecāku mājās Torņakalnā.2

Liberts gleznoja Torņakalna apkaimi, dabas vērojumu pakļaujot formu kustības stilizācijai. “Viņam tīk trauksmaini ielas gājēju stāvi, tālē izzūdošo sliežu līknes, betona tiltu slaido muguru lidojiens. Visur te uzsvērts līniju un šķautņu asums. Romantiķa brāzmainība un tieksme pēc ekspresijas izjūtami viņa ainavās.”3 Domājams, ka gleznā “Sievietes

uz laipām” ir redzams Māras dīķis.

1923. gada izstādē, ko Liberts sarīkoja kopā ar Konrādu Ubānu Rīgas Mākslas muzejā, Liberta glezniecību novērtēja režisors Pēteris Meļņikovs un piedāvāja darbu operā. Savukārt Vilhelms Purvītis Libertu uzaicināja strādāt Latvijas Mākslas akadēmijā.

Vislielākos radošos panākumus Liberts guva kā Nacionālās operas scenogrāfs (1924-1937). Viņš bija arī operu režisors, vadīja Valsts papīru spiestuvi un naudas kaltuvi (1935-1940; 1941-1944).

1944. gadā Liberts kopā ar sievu dziedātāju Amandu Liberti-Rebāni un audžumeitu emigrēja uz Austriju, pēc kara pārcēlās uz Vāciju, bet 1950. gadā ieceļoja ASV.

Darbs iekļauts kolekcijā 2006. gadā.

1 Ekspertīzes akts. 12.05.2006. Mākslas priekšmetu eksperti Inese Sakne, Dzintra Temerova.

2 J. Siliņš. Latvijas māksla. 1915-1940. I. Daugava Stokholmā, 1988, 173.-190. lpp.

3 Siliņš J. Ludolfs Liberts // Ilustrēts Žurnāls, 1926, nr. 3, 67. lpp.