Latvijas mākslas klasika

O. Ābelīte piedzima dekorāciju gleznotāja Mintauta Ābelītes ģimenē. Paralēli darbam reklāmas darbnīcā mācījās Ugas Skulmes studijā, kuras vadību 1927. gadā pārņēma Jānis Liepiņš, kā arī Rīgas Tautas augstskolas zīmēšanas un gleznošanas studijā pie Romana Sutas un Sigismunda Vidberga (1928-1934).

No 1939. gada strādāja galvenokārt patstāvīgi apgūtajā kokgrebuma tehnikā. Pēc cietajām vara platēm grebšana kokā “gājusi kā pa sviestu”.1 Kokgrebuma tehnikas attīstību sekmēja grāmatniecība. 1944. gadā iznāca Ābelītes divpadsmit kokgrebumu mape. Tajā darbs ar trešo kārtas numuru ir “Mandolīnas spēlētājs”. Motīva izcelsmi var saistīt ar Ābelītes ilustrācijām Migela de Servantesa noveļu krājumam “Parauga noveles” (1943), kurās kokgrebuma tehnikā veidotās ilustrācijas bija apvienotas ar litogrāfijām. Muzikanta tēls, tērpts apmetnī un cepurē ar spalvu, bruņots ar rapieri, uzrāda paralēlismu ar švītīgo

idalgo, kurš nolēmis savaldzināt precētu sievieti. Pavedināšana caur mūziku prasīja ekvivalentu grafisko pievilcību, daudzveidīgo lineāro ritmu un melnbalto laukumu saskaņu. “Renesanses un baroka laikmeti viņam [Ābelītem] vismīļākie ne tikai mūžam nemirstīgo mākslas pieminekļu dēļ.”3

Darbs pirkts Zviedrijā un iekļauts kolekcijā 2007. gadā.

Reproducēts: Lapacinska V. Oļģerts Ābelīte. R.: Zinātne, 1978, 24. lpp.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās, I / Atb. red. A. Vilsons. R.: Latvijas enciklopēdija, 1995, 9. lpp.

1 O. Ābelīte. Cit. pēc: Lapacinska V. Oļģerts Ābelīte. R.: Zinātne, 1978, 35. lpp.

2 Oļģerts Ābelīte. Kokgrebumi. MCMXLIII / O. Liepiņa ievads. R.: E. Kreišmaņa apgāds. Mape sagatavota 1943. gadā, iespiesta 1944. gadā 900 eksemplāros, no kuriem 100 vācu valodā, 100 autora signēti un numurēti.

3 O. Liepiņš // Turpat [bez lpp. nr.].