Latvijas mākslas klasika

M. Induse-Muceniece piedzima jūrnieka ģimenē. Mācījās Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē (1925) un Latvijas Mākslas akadēmijā, kuru beidza 1931. gadā, absolvējot R. Zariņa Grafikas meistardarbnīcu. No 1934. līdz 1937. gadam papildinājās grafikā un glezniecībā Karaliskajā mākslas institūtā Antverpenē, nostiprinot tieksmi pēc ekspresīva tēlojuma veida. No 1940. līdz 1941. gadam vadīja Grafikas meistardarbnīcu Latvijas Mākslas akadēmijā. 1944. gadā kopā ar ģimeni emigrēja uz Zviedriju un strādāja par tehnisko zīmētāju Upsalas universitātē (1946-1952).1

Induse-Muceniece savos vērienīgajos estampos attēloja jūrmalas ainavas un žanrus no zvejnieku dzīves, kā arī tuvinieku portretus. Darbu “Izlūki” māksliniece veidoja ofortu sakopojumam “Brīvības cīņas”, ko Valsts papīru spiestuve izdeva 1937. gadā. Te “atmirdz pasaules kara ainas, Nāves salas varoņdarbi – nāve dzeloņdrātīs un uzbrukums ienaidniekam

naktī, kara posts un atmoda – partizāni, kaujas Vidzemē un Kurzemē, pie Ventas un Cēsīm, cīņas ar Bermontu Daugavas karstos. Gan – nāve un nelaime, bet tās atnesa arī apbrīnojamu varonību un uzvaru: plandošiem karogiem karaspēks ieiet atgūtā galvas pilsētā. Latvija ir brīva, likts pamats tam laikmetam, kura liecinieki esam šodien.”2

Mape “Brīvības cīņas” iekļauta kolekcijā 2003. gadā.

1 Siliņš J. Latvijas māksla. 1915-1940, III. Daugava Stokholmā, 39.-42. lpp.

2 F. Baloža ievads // Brīvības cīņas. Ofortu sakopojums / L. Liberta red. ar F. Baloža ievadvārdiem. R.: Valsts papīru spiestuve, 1937. Autori: Kārlis Krauze, Janis Šternbergs, Herberts Mangolds, Marija Muceniece, Eduards Kalniņš, Hugo Rove, Fricis Bange, Kārlis Padegs, Rihards Zariņš, Arturs Apinis, Sigismunds Vidbergs, Otomija Freiberga, Niklāvs Strunke, Arturs Drekslers, Nikolajs Riške, Jānis Tīdemanis, Bruno Jaunzems, Ludolfs Liberts.