Latvijas mākslas klasika

Gleznotājs un mākslas kritiķis Jēkabs Strazdiņš Cīruļa “Saules meitā” ar trejdeksni saskatīja madonnu: “Cīruļa latviskā madonna ir īsta ziemeļniece – kupliem, dzelteniem matiem, lielām, zilām acīm un balti sārtu – caurspīdīgu miesu, kas mirdzoša līdzīgi dzintaram. Viņas skats mierīgs un lēns, kā ziemeļu zemes saules siltums, kustības rāmas, kā mūsu upju plūsma. Viņa tāda, kas it kā vēl nav atmodusies īstenai zemes dzīvei, ar lielu ticību gaida no tās laimi un brīnumus. Nav viņa arī aktīva, pasauli tā negrib ne jaukt, ne veidot. Viņa liekas iegrimusi sevī,

pati savā pasaulē, it kā mierīgi apzinādama dzīvības devējas visaugstāko lomu. Viss tas vērojams arī Cīruļa jaunavas attēlā ar fantastisko, pa daļai it kā klasisko, tērpu.”1 Jāpiebilst, ka Cīrulis modelēja apģērbus, izmantojot pirmskristietības laika tērpu paraugus.

Darbs iekļauts kolekcijā 2006. gadā.

Reproducēts: Latviešu figurālā glezniecība. Genādija Perepjolkina kolekcija / L. Liepas teksts. R.: 2006, 54.-55. lpp.

1 Strazdiņš J. Ansis Cīrulis. Publikācijas izgriezums glabājas LMA Informācijas centra A. Cīruļa lietā.