Latvijas mākslas klasika

Vīka gleznoja pilsētainavas, klusās dabas, alegoriskas un žanra kompozīcijas. Viņas darbu klāstā atrodas daudzu sieviešu portreti un pašportreti. 1920. gadu beigu pašportrets vēl glabā skolotāja Ugas Skulmes prasību pēc precīzi modelētas formas: “zīmēšanas stundās man nācās jo sīvi cīnīties pret Vīkas tieksmi stilizēt un izvairīties no dabas pētīšanas.”1 Vienlaikus portrets uzrāda autores subjektīvo attieksmi, kas izvērsīsies 30. gados un no kuras Uga Skulme atkrustīsies, secinot, ka “tiešā

skolotāja viņai nav bijis. Viņa uzklausījusi vienīgi savu sirdsbalsi”.2

Darbs iekļauts kolekcijā 2004. gadā.

Reproducēts: Latvijas glezniecība. Kronētā ikona. 100 / Sast. un teksta aut. A. Vanaga. R.: Nacionālais apgāds, 2005, 32. lpp. Izdevums angļu val.: Painting of Latvia. The Crowned Icon. 100.

1 Skulme U. Hildas Eglītes-Vīkas izstāde // Daugava, 1934, nr. 1.

2 Skulme U. Sirsnīga dzejniece glezniecībā // Padomju Jaunatne. 1959. gada 26. aprīlī.