Latvijas mākslas klasika
Dr. Gunta Belēviča kolekcija
Imatras krāces
1906 Audekls, eļļa 73.00 x 99.00 cmPēteris Kalve
1882 - 1913P. Kalve piedzima zemnieku ģimenē. Mācījās Venjamina Blūma mākslas skolā Rīgā (школа рисования, живописи и архитектуры под ведомством императоpского двора, 1899-1902), no kuras, tāpat kā Zeltiņu, viņu izslēdza, jo bija ņēmis privātstundas pie V. Purvīša. No 1902. līdz 1904. gadam Kalve palīdzēja gleznotājam Jūlijam Klēveram darināt darbus, kurus Klēvers pārdeva ar savu parakstu. Iekrājis līdzekļus, Kalve sekoja Jana Rozentāla pamudinājumam “atdoties nopietnām, vispusīgām studijām”1 un 1908. gadā devās uz Berlīni, lai papildinātos Artura Levina-Funkes akadēmijā Lovisa Korinta vadītajā gleznošanas un kompozīcijas klasē.2
Viens no efektīgākajiem Kalves darbiem atveido ievērojamo Somijas dabas parādību – Imatras krāces. Tās atrodas uz Vuoksi upes un stiepjas astoņu kilometru garumā, veidojot 18 m augstu kritumu. Gleznā izvēlētais zemais redzes punkts raisa sajūtu, it kā skatītājs stāvētu uz klinšainas radzes starp brāzmojošām putām. Ūdens sākas ar izlīdzinātu triepienu un beidzas ar pastozu ķepējumu, padarot
putojošo matēriju par gleznas galveno tēmu. Abas krasta malas ieskauj skuju un lapu koku meži, bet tālumā virs upes paceļas ažūrs tilts, ko uzbūvēja 1892. gadā, domājot par zirgu pajūgiem, mašīnām un gājējiem. Ainava mainījās, kad uz Vuoksi upes 1928. gadā uzcēla hidroelektrostaciju un 1950. gados tiltu pārbūvēja betonā.3
1893. gada ziemā Imatras ūdenskrituma pirmreizīgumu ar visu tiltu iemūžināja somu gleznotājs Aksels Gallens-Kallela. Spriežot pēc bērzu zaļuma, Kalves ainavā ir redzams Somijas vasaras vidus.
Darbs iekļauts kolekcijā 2000. gadā.
Reproducēts: Latvijas glezniecība. Kronētā ikona. 100 / Sast. un teksta aut. A. Vanaga. R.: Nacionālais apgāds, 2005, 14. lpp. Izdevums angļu val.: Painting of Latvia. The Crowned Icon. 100.
1 Rozentāls J. Pētera Kalves izstāde // Latvija. 1908. gada 2. dec., nr. 280.
2 Siliņš J. Latvijas māksla. 1800-1914. II. Daugava Stokholmā, 1980, 262. lpp.
3 No Somijas dzelzceļa muzeja speciālista Matti Bergstroma (Bergstrőm) e-vēstules Mārim Vilkam.