Latvijas mākslas klasika

Sākot ar 1920. gadu nogali, Beļcova ik ziemu brauca uz Dienvidfranciju, lai sanatoriju pilsētā Vansā ārstētu slimās plaušas. Vieglos pasteļkrāsu uzmetumos, tematiski izvērstos akvareļos un tušas zīmējumos viņa fiksēja vērojumus – ostas, ūdeņu, kafejnīcu u.c. motīvus, tiecoties pēc telpiski skaidras uzbūves un siluetu

dinamikas.1 Viena no šādām kompozīcijām ir “Dienvidfrancijas strādnieki”, kas redzami uz stalažām, būvējot kādu ēku.

Darbs iekļauts kolekcijā 2003. gadā.

1 Suta T. Aleksandra Beļcova un Francija // Aleksandra Beļcova. 1892-1981 [Katalogs] / Sast. I. Riņķe. R.: Rīgas galerija, 2002, 8. lpp.