Latvijas mākslas klasika

V. Zābers piedzima meliorācijas inženieru ģimenē. Mācījās Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (1979-1980), no kuras izslēgts disciplināru pārkāpumu dēļ, beidza Madonas bērnu mākslas skolu (1981). Studēja Rīgas Politehniskā institūta Inženierceltniecības fakultātē (1982-1983), no 1985. gada LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā, kuru beidza 1992. gadā.

Gleznotājs Miervaldis Polis, kas kopā ar Zāberu rīkoja mākslas akcijas, stāsta: „[Zābera] daudzpusība neizriet no vēlēšanās būt visur, bet gan no viņa rakstura. Viņš ļoti impulsīvi reaģēja un izpaudās. Zābers sekoja nevis mākslas konvencijām, bet savam iekšējam impulsam. Un viņa impulsīvās izpausmes formas vienmēr ir ļoti estētiskas. (..) Man liekas interesanti, ko par Vilni Zāberu reiz teica Dace Lielā. Parasti starp mākslinieku un skatītāju ir glezna un mākslinieku bieži vien pat nezina. Zābera māksla veidojās tā, ka viņš pats bija pa vidu starp savu mākslu un skatītāju.

Skatītājs viņa mākslu uztver caur viņu pašu. Zābers ir izcils „performance“ mākslinieks. Un nevis atsevišķos darbos, bet visā dzīvē. Viņš ir tas, ko mēdz dēvēt par dzīves māksliniekiem. Jebkura viņa parādīšanās sabiedrībā bija kā uz skatuves – es to saucu par Zābera uznācienu.“1

Zābera abstrakti ekspresionistiskās kompozīcijas ir daudzslāņainas. Ģeometriski krāslaukumi un grafiskas dzinēju shēmas, iepludinātas starp krāsu šļakstiem un trafaretu nospiedumiem, izraisa „arheoloģisku“ efektu. Vienlaikus šai vizuālu trokšņu haosā var saskatīt mājienus erotikas virzienā.

Zābers gāja bojā autokatastrofā, iebraucot pretēja virziena joslā.

Darbs iekļauts kolekcijā 2007. gadā.

Izstādīts: Vilnis Zābers (1963-1994). Rīgas galerija. 1995.

Reproducēts: Kaufmanis A. Zilā viļņa aicinājums // Diena, 1995. gada 27. janv., 7. lpp.

1 Raiskuma I. Zābera uznāciens // Labrīt, 1995. gada 2. februārī.