Latvijas mākslas klasika

P. Krastiņš dzimis zemnieku ģimenē. 1898.-1901. gadā mācījās Venjamina Blūma zīmēšanas un gleznošanas skolā Rīgā, no 1902. līdz 1907. gadam barona Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā, specializējoties teātra dekorāciju glezniecībā. Krastiņš saņēma stipendiju papildu studijām Rietumeiropā. Ceļojumu laikā albumos skicēja satiktos cilvēkus, arhitektūras elementus un mākslas darbu fragmentus. “Savā ziņā šie albumiņi līdzinās ceļojumu diensgrāmatām, kurās garāmslīdošu iespaidu vērojumi mijas ar subjektīvu introspekciju un epizodēm no “ļoti intīma dvēseles stāsta brīvos, nemeklētos pantos””. 1

“Sievietes portrets” ir lapa no “Anglijā izgatavotas un Florencē iegādātas kabatas

formāta grāmatiņas (20,1x11,1 cm)”. 2 Restauratore Ārija Ubarste precizē, ka Krastiņš izmantojis pergamenta jeb sviestpapīru. Portrets darināts ar brūnganu sudraba vai svina zīmuli, bet parakstam, kas tapis vēlāk, lietots parastais zīmulis.

Ceļojuma laikā mākslinieks saslima, un 1910. gada beigās viņu ievietoja Aleksandra augstumu psihiatriskajā slimnīcā Rīgā. Krastiņš gāja bojā 1942. gada 14. aprīlī nacistisko varas iestāžu rīkotajā nervu slimnieku iznīcināšanas akcijā Biķernieku mežā. 3

Darbs iekļauts kolekcijā 2007. gadā.

1 Ābele K. Pēteris Krastiņš. R.: Neputns, 2006, 68. lpp. Citātā ietverta K. Skalbes frāze.

2 Turpat.

3 Turpat, 126. lpp.