Latvijas mākslas klasika

O. Leščinska dzimusi drogista ģimenē. Mācījās Venjamina Blūma zīmēšanas un gleznošanas skolā Rīgā līdz 1906. gadam. Būdama revolucionārās pagrīdes sakarniece1, 1906. gada decembrī, reakcijas terora laikā, emigrēja uz Londonu, kur līdz 1908. gadam strādāja par mājskolotāju. 1909. gadā Leščinska pārcēlās uz Pēterburgu, mācījās Leshafta augstākajos sieviešu kursos un pēc tam Ķeizariskajā mākslas veicināšanas biedrības mākslas skolā, pievēršoties glezniecībai un keramikai. 1917. gadā Leščinska atgriezās Rīgā, strādāja kā ierēdne un lietišķās mākslas meistare.

1923. gada vasaras brīvdienās Leščinska noslīka Imatras krācēs Somijā.2

Nekrologs vēsta, ka Leščinskas gleznas palikušas Pēterburgā. Viņas “Klusā daba ar karafi” pieder pie retumiem. Paraksts krievu valodā ļauj pieņemt, ka darbs tapis Pēterburgas gados. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ekspertīzes akts apliecina, ka 1946. gadā darbs bija nonācis muzejā, t. s. Latvijas Valsts universitātes kolekcijas sastāvā, kā atsavinātais bezsaimnieka īpašums un vēlāk atdots

atpakaļ universitātei.3

“Klusā daba ar karafi” attēlo interjera atmosfēru un dažādus apjomus telpā. Atvērtā loga bālais zilganums pārplūst aizkara drapērijā, kas kopā ar baltā galdauta zilgajām ēnām veido opozīciju siltos toņos ieturētajai sienai. Uz galda novietoti stikla trauki. Mākslinieci saista matērijas caurspīdīgums, tumši zaļā pudele, kas transformējas, ja uz to skatās caur bezkrāsainu pudeli. Stikls iemanto vides krāsainību, vienlaikus gan modelējot trauku pūsto, liekto un slīpēto formu, gan to saārdot daudzās šķautnēs. Darbs ir sezānisma tradīcijās balstīts krievu kubofutūrisma variants, radniecīgs Vasīlija Roždestvenska un Nātana Altmana klusajām dabām.

Glezna pirms iekļaušanas kolekcijā 2006. gadā piederēja Jurijam Sadovskim.

1 Pujāts J. Sapnis par dzīves skaistumu // Literatūra un Māksla, 1985. gada 11. janv., 7. lpp.

2 K. Otīlija Leščinska † // Sieviete. 1924, Nr. 2, 29.-30. lpp.

3 VMM ekspertīzes slēdziens. 14. 04. 2000. Ekspertīzes komisijas priekšsēdētāja VMM direktore M. Lāce.