Latvijas mākslas klasika

Ikviens sižets, kam pieķērās J. F. Tīdemanis, izvērtās par kaislību spēli. Gleznotājs strādāja impulsīvi un darbus pabeidza vienā seansā. Viņš triepa pastozi ar otu un vilka plakani ar paletes nazi, ļaujoties krāsu stihijai un nejaušībām. Ar otas kātu krāsu masā ievilktās švīkas līdzīgi līnijai akcentēja formu, tumšie foni un lazējumi tēliem piešķīra iekšēja mirdzuma ilūziju.

Dubultaktā, lai nostiprinātu uzmanību “zelta dieviešu”

ķermeņiem, Tīdemanis ar kompozīcijas kadrējumu modelim kreisajā pusē atstāja redzamu tikai sejas lejasdaļu, bet modeli labajā pusē uzgleznoja ar aizvērtām acīm. Glezna demonstrē modernismam raksturīgo atteikšanos no literārajā avotā sakņota sižeta, piemēram, trīs grāciju tēmas, vienlaikus saglabājot klasiski svinīgo kailfigūras reprezentācijas veidu.

Darbs pirms iekļaušanas kolekcijā 2007. gadā piederēja Ievai Apinei.