Latvijas mākslas klasika

K. Miesnieks piedzima zemnieku ģimenē. 1910. gadā mācījās Jūlija Madernieka studijā, 1911. gadā – Pēterburgas Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā un Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolas pirmskolā, lai sagatavotos iestājpārbaudījumiem Štiglica skolā tai pašā gadā. 1915. gadā Miesnieks Štiglica skolu pabeidza un tika mobilizēts cara armijā. 1918. gadā atgriezās Latvijā. Darbojās kā pedagogs, vadīja Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības studiju (1920-1924), kopā ar Ludolfu Libertu mākslas studiju (1924-1929). No 1922. līdz 1953. gadam Miesnieks pasniedza zīmēšanu Latvijas Mākslas akadēmijā.

Kā Kultūras fonda stipendiāts 1922. gadā devās studijās uz Parīzi un Berlīni. Viņa uzmanību saistīja noteikts, vijīgs zīmējums un tīrskanīgas krāsas, kas Miesnieka visumā reālistiski orientētajai mākslai piešķīra dzīvīgus akcentus. Neatkarīgo vienības 1924. gada pavasara izstādē kritika atzīmēja, ka “uz ekspresionistu pusi tiecas Miesnieks”1 un ka “Miesnieka gleznojumos jūtams spēks, kurš meklē savu izteiksmi, grib noskaidrot savas īpatnības. Nozieda noskaņojums viņa dažos darbos kļuvis glezniski lokanāks, izteiksmīgāks. Brīvāki raisīts gleznojums vērojams abās studijās. Lielākos darbos redzam drosmi ķerties pie grūtākiem uzdevumiem. Viņos jūtama tieksme pēc intensīva nozieda, vienkāršotas formas smaguma.”2

Starp izstādītajiem darbiem bija arī Miesnieka mātes Marijas portrets, gleznots pretskatā pie

pavarda, par kuru liecina sārtā atblāzma uz apģērba un smagnējās ēnas. Marija Miesnieks, dzimusi Bišere, nāca no hernhūtiešiem un, kā raksta Miesnieks, “bijusi vispirmām kārtām sirds cilvēks”3. “Mātes nemitīgajiem skubinājumiem un rūpēm bija jāpateicas, ka mans ceļš ievirzījās mākslas pasaulē, bet mans jaunākais brālis varēja studēt tiesību zinātnes un nodoties arī rakstniecībai. Mūsu svētākais pienākums – celt savai brīnišķīgajai mātei pieminekli, kā zinot un kā varot, es esmu to lūkojis darīt tēlotājā mākslā un Jonāss savos rakstos.”4

“Mātes portrets” iekļauts kolekcijā 2007. gadā.

Izstādīts: Neatkarīgo mākslinieku vienības pavasara izstāde. Rīgas pilsētas mākslas muzejs. 1924. Grāmatā “Mana dzīve un darbs mākslā” (156. lpp.) Miesnieks kļūdaini min, ka šo darbu iegādājās Rīgas pilsētas mākslas muzejs. Muzejā (LNMM) nonāca 1927. gadā gleznotais mātes portrets.

K. Miesnieka 90. gadu jubilejas izstāde Valsts Mākslas muzejā (LNMM). 1977.

Reproducēts: LPSR Tautas mākslinieks Kārlis Miesnieks [Katalogs]. R.: LPSR Mākslas muzeju un izstāžu apvienotā direkcija. 1977, 3. att.

1 Šķilters G. Neatkarīgo mākslinieku vienības pavasara izstāde // Latvis. 1924. 17. V, nr. 796, 7. lpp.

2 Siliņš J. Pavasara izstādes // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. 1924, nr. 6, 677. lpp.

3 Miesnieks K. Mana dzīve un darbs mākslā. R.: LVI, 1959, 26. lpp.

4 Turpat, 33. lpp.