Latvijas mākslas klasika

F. Čipāns piedzima tirgotāja ģimenē. 1926. gadā tika uzņemts Latvijas Mākslas akadēmijā un gadu vēlāk ieskaitīts Vilhelma Purvīša Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā. 1931. gadā, uzturoties Koknesē Kārklu mājās pie gleznotāja Oļģerta Saldava, Čipāns tika nošauts. “Jaunākās Ziņas” vēstīja: “Kārklu mājās bija apmeties arī šofers Bebris. (…) Bebris ieradies vakariņās nelielā dzēruma skurbumā un manāmi uztrauktā garastāvoklī. Pēkšņi viņš no kopējā galda piecēlies, izgājis ārā, nometies uz vaļējā loga. Norībējis šāviens, kas jauno dailenieku arī nāvīgi ievainojis. Neviens nevar saprast, kas pamudinājis šoferi izdarīt smago noziegumu.”1 Tika izteikts minējums, ka šoferis esot ieskatījies Saldava māsā, kas neesot pievērsusi uzmanību.

Čipāna daiļrades mantojumu veido neliela izmēra studijas no dabas, kas valdzina ar vienkāršību un glezniecisku jūtīgumu. “Ostas rajons un Daugavmala Čipānam vispār ir ļoti iedvesmojoša un tuva.”2

Darbs iekļauts kolekcijā 2008. gadā.

Izstādīts: Feliksa Čipāna piemiņas izstāde. Latviešu mākslas muzejs Maija ielā 18. 2008.

Reproducēts: Felikss Čipāns. Piemiņas izstādes katalogs / Sast. un teksta autors R. Cinks. R.: Latviešu mākslas muzejs, 2008, [bez lpp. nr.].

1 Kādēļ noslepkavots Mākslas akadēmijas audzēknis Čipāns? // Jaunākās Ziņas. 1931. gada 18. jūlijā, nr. 156.

2 Cinks R. Šogad mēs atzīmējam talantīgā gleznotāja Feliksa Čipāna simtgadi // Felikss Čipāns. Piemiņas izstādes katalogs. R.: Latviešu mākslas muzejs, 2008, bez lpp. nr.