Latvijas mākslas klasika

“Bērnība” sasaucas ar renesanses laikā izkopto Madonnas, Jēzus bērna un mazā Jāņa Kristītāja ikonogrāfiju, tikai Jāņa vietā šeit redzama meitene, bet ainaviskie elementi un priekšmeti liecina par mākslinieka dzimtās Liepājas trauksmaino jūrmalu un zvejnieku sadzīvi.

Gleznu “Bērnība”, kā arī “Sievietes pie jūras” (variants), “Vējā”, “Palaunags” un “Pie Daugavas” Annus paņēma līdzi, kad devās bēgļu gaitās. Šie darbi trimdā kļuva par zaudētā zelta laikmeta liecību. Mākslas zinātniece Eleonora Šturma Ņujorkā rakstīja: “Jaunavu un zvejnieku sievu staltie augumi, papildināti bagātīgiem zivju lomiem, gleznieciski ieausti dabas spēku – jūras viļņu un sabangotu debesu nosacītā ritmā. Bet tajā pašā laikā tie arī idejiski saausti ar šo spēku ritmu, un tos varam tulkot kā alegorisku slavinājumu mūžīgi sievišķīgajam daiļumam un dabas spēku nosacītam auglības un mūžīgas atjaunotnes nezūdīgumam.”1

Salīdzinot ar gleznu “Sievietes pie jūras”, kopumā

“Bērnība” gleznota plānāk, gludāk. “Arī kolorīts mainās no izturēta, tomēr spēcīgi dzirkstoša, brīžiem kontrastaina uz apvienotāku, monolītāku.”2

Darbu mantoja Annus bērni. Glezna iekļauta kolekcijā 2005. gadā.

Izstādīts: Atjaunotās Latvijas piecu gadu jubilejas izstāde. Rīgas pilsētas mākslas muzejs. 1939.

Latviešu mākslas izstāde. Rāvensburgas koncertu nams (Concerthaus de Ravensbourg). 1945.

A. Annus 80 gadu jubilejas izstāde L. Dunkāna galerija Ņujorkā. 1963.

A. Annus gleznu izstāde. Galerija “Daugava”, Rīga, 2005.

Reproducēts: Veselis J. Augusts Annus. R.: E. Drujas-Foršū apgāds, 1944, 55., 56., 57. lpp.

Lāce R. Augusts Annuss. 1893-1984. R.: Jumava, 2005, atvērums bez lpp. nr.

1 Šturma E. Augusts Annuss – latviskās pasaules daudzinātājs // Māksla, 1993, 10, 7. lpp.

2 Čakare G. Gleznas “Bērnība” restaurācijas pase. Glabājas G. Belēviča arhīvā.