Latvijas mākslas klasika

A. Cīrulis dzimis namdara ģimenē. Mācījās Rīgas (vācu) amatnieku biedrības amatniecības skolā (1899-1902), Venjamina Blūma zīmēšanas un gleznošanas skolā (1903-1904), Jūlija Madernieka studijā (1904-1906) un barona Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā (1906). Ziemas sezonās no 1908 līdz 1914. gadam Cīrulis papildinājās Parīzes privātajās studijās. Nodarbojās ar glezniecību un mākslas amatniecību: abas šīs jomas uzskatīja par līdzvērtīgām. Ernesta Brastiņa rekonstruētā senlatviešu reliģiskā kustība – dievturība, kas balstījās uz folkloras un etnogrāfijas materiālu, veicināja Cīruļa tieksmi pēc mākslas pirmavotiem. Dievturības ideju iedvesmots, viņš kļuva par 1930. gadu mitoloģiskā žanra līderi un nacionālā stila veidotāju.

Vāze “Trīs Laimas” rada pasaules uzbūves modeli. Cīrulis “sakļauj un saskaņo abstraktās, ģeometrizētās formas ar organiskām”.1 Mītiskās likteņa dievietes,

kuras centrālā tēla žests ir patapināts no dievmātes Orantas ikonogrāfijas, mijas ar Austras jeb Saules koku un izrakstītu Laimas krēslu – goda vietu. Pazemes ūdeņu joslas saista figurālos motīvus un zīmes vienotā struktūrā.

Cīruļa apgleznotie porcelāna trauki tapa darbnīcā “Burtnieks”, ko 1929. gadā izveidoja preses izdevējiem Antonam un Emīlijai Benjamiņiem piederošajā ķīmijas laboratorijā Kalēju ielā.2 Šobrīd šos Cīruļa reprezantatīvos izstrādājumus var uzskatīt par retumu. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā glabājas līdzīgi apgleznota vāze ar vāciņu (“Trīs Laimas”, 1930, porcelāns, virsglazūras apgleznojums, 33 x Ø 21 cm).

Iekļauts kolekcijā 2007. gadā.

1 Siliņš J. Ansis Cīrulis. [Bez izdošanas vietas un datējuma], 1025. lpp. Glabājas LMA informācijas centra A. Cīruļa fondā.

2 Konstants Z., Poluikeviča T. Rīgas porcelāns un fajanss. R.: Zinātne, 1984, 38. lpp.