Latvijas mākslas klasika

““Nevienāda laulība” – jauna meita un tas vecītis, kas to pudeli viņai mutē stūķē, lai dzer, jo viņa vairs negrib. Roka saspiesta zila, uz kakla zilums – tas laikam bija pirmais, otrais pēc tam, bet zilā acs – tas ir otrā dienā. Arī puns uz pieres var pateikt daudz ko, saspiedumi uz rokām, skrāpējumi sejā – tā arī ir dzīve! Kādēļ to visu slēpt? Arī pret vīrieti esmu nežēlīgs – rugājains, zilumi zem acīm, puns uz

pieres, viņam arī tek deguns, piedodiet, viņš pīpē šmucīgi cigareti, rokas netīras, brūnas no smēķēšanas, nagi melni, uz rokas bravūrīgs tetovējums. Tas viss raksturo. Ja 20 gadus atpakaļ man teiktu, ka es tā gleznošu, es teiktu – tas ir šausmīgi. Bet cilvēks pie tā nonāk.”1

Darbs iekļauts kolekcijā 2006. gadā.

1 Boriss Bērziņš / Sast. un teksta autore L. Slava. R.: Neputns, 2003, 168. lpp.