Latvijas mākslas klasika

J. R. Tillbergs dzimis dzelzceļnieka ģimenē. Mācījās Rīgas (vācu) amatnieku biedrības skolas vakara kursos (1899-1900), Ļeva Dmitrijeva-Kavkazska studijā Pēterburgā (1900-1901). No 1901. līdz 1909. gadam Tillbergs studēja Pēterburgas Mākslas akadēmijā, kuru pabeidza ar diplomdarbu “Pietà” (“Strādnieka bēres”, LNMM). 1905. un 1906. gadā, kad revolūcijas dēļ studijas tika pārtrauktas, Tillbergs apceļoja Reitumeiropu un uzturējās Parīzē, kur apmeklēja Žaka Emīla Blanša darbnīcu.

Kā pedagogs Tillbergs darbojās Rīgas pilsētas mākslas skolā (1911-1915), Vitebskas latviešu skolā, bija Vitebskas mākslas skolas direktora vietnieks1 un tēlniecības darbnīcas vadītājs (1918-1920). Latvijas Mākslas akadēmijā viņš vadīja figurālās glezniecības nodaļu (1921-1932), portretu darbnīcu (1947-1957), Glezniecības un kompozīcijas katedru (1952-1953). Viņam bija sava studija (1932-1944). Īslaicīgi Tillbergs strādāja Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē un pēc kara J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā.

Glezniecībā un tēlniecībā Tillbergs izvērsa portretista dotības. Pasūtījuma darbos viņš īstenoja reprezentācijas nolūkus, apliecinot modeļa gribasspēku, patstāvību un stāvokli sabiedrībā, karikatūrās Tillbergs deva vaļu savam neiecietīgajam raksturam, bet tuvinieku portretējumos mākslinieks ļāvās apbrīnai.

Olgu Strekunovu, Rīgas muitnieka meitu, savu otro sievu un dēla Romana māti, 1914. gadā mākslinieks atveidoja ar ainavu fonā, bet pārgleznotajā otrajā variantā – ar Rīgas panorāmu, Daugavu un tvaikoni, iecentrējot Olgu starp Doma un sv. Pētera baznīcas smailēm kā Krievijas impērijas trešās lielākās pilsētas krāšņāko rotu. Panorāmu mākslinieks pirmo reizi bija gleznojis 1912. gadā un, atgriežoties pie jau izstrādātā motīva, mīkstināja formu ar vieglas dūmakas “plīvuru”.2 Smaidošā Olga no vienkārši jaunas sievietes pārtapa dzintara krellēm daiļotā rīdziniecē, kuras sejas modelējums izceļas ar izsmalcinātu jūtīgumu: gleznošanas seansa laikā notikusi modeļa un mākslinieka tuvināšanās.3

Pirms iekļaušanas kolekcijā 2006. gadā darbs piederēja mākslinieka mazmeitai Karīnai Tillbergai.

Izstādīts: J. R. Tillberga darbu izstāde. Valsts Mākslas muzejs (LNMM). 1960.

Reproducēts: J. R. Tillberga darbu izstādes katalogs. R.: LPSR Mākslas fonds, 1960, 3. att.

Brancis M. Jānis Roberts Tillbergs. R.: Zinātne, 1996, 86. lpp.

1 Крусанов А. Русский авангард. Т. II, книга 2. М.: Новое литературное обозрение. 2003, стр. 106.

2 Brancis M. Jānis Roberts Tillbergs. R.: Zinātne, 1996, 84. lpp.

3 Brancis M. Jānis Roberts Tillbergs. Dzīve un daiļrade. [Mašīnraksts]. 1988, 20. atsauce nodaļā “Iztrakošanās krāsās’’. Glabājas pie autora.