Latvijas mākslas klasika

L. Āriņš piedzima skolotāja ģimenē. 1921. gadā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Tukumu. Ar pārtraukumiem studēja Latvijas Mākslas akadēmijā (1925-1942), taču diplomdarbu Jāņa Kugas Dekoratīvajā meistardarbnīcā neaizstāvēja. Āriņa studiju gados uzsāktais ieradums mainīties ar darbiem rezultējās Tukuma muzeja dibināšanā. Viņš kļuva par muzeja līdzstrādnieku un direktoru (1938-1953). Darbojās arī kā bibliotekārs un pedagogs. 1950. gadā, apkarojot modernismu, viņu izslēdza no Latvijas PSR Mākslinieku savienības, nošķirot no privilēģijām, ko deva kompromisi ar varu. Āriņš piespiedu kārtā kļuva par mazpilsētas savrupnieku un turpināja mākslas ideāla meklējumus. Franču modernisma pieredzi sakausēja ar savu intelektuālo īstenības redzējumu.

“Pie gleznas strādāju ilgāku laiku, līdz formas iespējami pilnīgi atbilst tēmai. To bieži risinu vairākās variācijās. Rodas veselas viena nosaukuma sērijas – piemēram, “Vagas”. Tās nozīmē maizi, pārtiku, visu cilvēka ekistences pamatu. Sākotnēji šī tēma ir dabā redzētā iespaids, tālāk labības lauku simbols, kā Zemgales

brunču svītru raksts vai vecāsmātes segas pelēki brūno toņu saskaņas.”1

1969. gadā, būdams jau pensionārs, viņš tika atkārtoti uzņemts Mākslinieku savienībā: “Esmu oficiāli atzīts mākslinieks. Lai arī pēc gariem trimdas gadiem, lai arī pēc mokām, pazemojumiem un bezgalīgas gaidīšanas. Varbūt par vēlu, bet tas nu reiz sasniegts ar paša darbu un upuriem, ne klēpī iekritusi laime vai žēlastība. Negaidu arī no jaunās vides ne lielas draudzības, saprašanās vai materiālas uzlabošanās, bet ir dzīvei jauna jēga un nozīme.”2

Gleznu mantoja Āriņa audžumeita Monika Bērza-Bērziņa. 2005. gadā iekļauta kolekcijā.

Izstādīts: Leonīds Āriņš. Galerija “Antonija”. 2005.

Leonīdam Āriņam 100. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. 2007.

1 Āriņš L. Izstāde sarīkota… // Leonīds Āriņš [Katalogs]. R.: LPSR Mākslas fonds, 1983, bez lpp. nr.

2 No L. Āriņa ieraksta dienasgrāmatā 1969. gada 30. martā. Cit. pēc: Cēbere G. Leonīds Āriņš. Glezniecība, zīmējumi, dienasgrāmatas. R.: Neputns, 2007, 54. lpp.