Latvijas mākslas klasika

V. Tone bija augstu vērtēts gleznotājs un iemīļots pedagogs, kad 1944. gadā, sievas mudināts, devās bēgļu gaitās uz Vāciju un nonāca pārvietoto personu nometnē Mērbekā. Te tapa “Bēgļu meitene.” Gleznas modelis Edīte Vīdzirkste, mākslinieka Sigurda Vīdzirkstes māsa un vēlāk čellista Ata Teihmaņa sieva, studēja Baltijas universitātē Pinebergā.

Edīte pozēja Arnoldam Mazītim, kad viņu ieraudzīja un uzrunāja Tone. Viņš uzgleznoja vairākus Edītes portretus. “Meitenes galva” nokļuva grāmatu izdevēja Jāņa Abuča īpašumā, viena glezna palika pie Edītes,1 bet “Bēgļu meiteni” iegādājās Hugo Ginters Stokholmā.

Edītei patika klausīties, kā Tone vaicāja par mākslu. Katra glezna prasīja vairākus seansus. Tone prasīja, vai Edītei neesot kāds lakatiņš. Edītei tāds bija, no Latvijas līdzi paņemts. Bēgļiem maz kas piederēja. Atstājot savu zemi, viņi

cerēja uz drīzu atgriešanos dzimtenē. Portreta puskrēslas nenoteiktībā lakatiņš radīja gaišāko laukumu un apveltīja smalkos sejas vaibstus ar oreolu. Askētiskais kolorīts, meitenes lejupvērstais skatiens, kāds piemita arī citiem apcerīgas noskaņas sieviešu portretiem, ko radīja Tone, kopā ar drūmo fonu – nekurieni balansēja uz apvaldītas iekšējas trauksmes un stihiska nemiera robežas.

Darbs pirkts Zviedrijā un iekļauts kolekcijā 2006. gadā.

Izstādīts: Bēgļi. Augšāmcelšanās. Galerija “Antonija” Rīgā. 2006.

Reproducēts: Tone. Fifty Plates Thereof Four in Full Colour Publisched by M. Goppers. The Golden Appletree in Stocholm MCMLIII / Introduction by E. Newton, Plate 4, 19.

Ielūgums uz izstādi “Bēgļi. Augšāmcelšanās”. Galerija “Antonija” Rīgā. 2006.

1 No sarunas ar Edīti Teihmani 2008. gada 30. jūlijā.