Latvijas mākslas klasika

J. J. Dērings mācījās Drēzdenes Mākslas akadēmijas vakara kursos no 1830. gada un pie Eduarda Jūliusa Frīdriha Bendemaņa no 1838. gada. 1845. gadā Dērings apmetās Jelgavā. Sākot ar 1859. gadu, līdz mūža beigām strādāja ģimnāzijā par zīmēšanas skolotāju un pasniedza privātstundas.

Dērings gleznoja vēsturiska žanra kompozīcijas un altārgleznas Kurzemes un Lietuvas baznīcām. Viņš darinājis 1106 portretus, no kuriem daļa zīmēta pēc fotogrāfijām. Būdams Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības sekretārs (1865-1883), Kurzemes provinces muzeja bibliotekārs un konservators jeb krājuma glabātājs (1865-1894), Dērings pētīja Baltijas kultūru, rakstīja mākslinieku leksikonu un savu darbību skrupulozi dokumentēja darba burtnīcās.

Pēc Dēringa burtnīcas zināms, ka Livonijas valsts pēdējā lielmestra un Kurzemes pirmā hercoga Gotharda Ketlera portretu pasūtīja Arvēds fon Nolkens no Alatskivi muižas 1888. gada 13. aprīlī. Mākslinieks strādāja 114 stundu un par šo gleznu ar nr. 1079 saņēma 100 rubļu. 1

Skotijas arhitektūras un it īpaši Balmorale Aberdīnas grāfistes karaļu vasaras rezidences ietekmē barons Arvēds fon Nolkens nolēma izveidot samazināta izmēra valdnieku mītnes brīvu atkārtojumu Igaunijā. Alatskivi (Allatskiwwi -vāc. val.) muižas ēku pabeidza 1885. gadā, un Dēringa gleznoto Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera portretu iekļāva historizējošā ansambļa neorenesanses

stila 2 gleznu galerijā. V. Neimanis apstiprina, ka 1908. gadā darbs atradās fon Nolkenu īpašumā. 3 1921. gadā muižu ekspropriēja.

Uzraksts gleznas otrajā pusē apliecina, ka portrets ir vēsturiska rekonstrukcija, veikta pēc nezināma autora 1567. gadā darinātas medaļas. Tā “atradusies Kurzemes Provinces muzeja krājumā. Tieši medaļā attēloto hercoga Gotharda atveidu ar īsi apgrieztiem matiem, šķeltu “bezdelīgastes” bārdu un uzslietu pusaploces apmetņa apkakli, t. s. karkanu, Jelgavas gleznotājs Jūliuss Dērings atzina par ticamāko.” 4

Burtnīcā Dērings atzīmē, ka paraugam izmantojis arī vairākas senas eļļas gleznas. No tām portretā pārceļojis zizlis un medaljons ar Ordeņa krustu. Gleznas izmērus mākslinieks devis Reinzemes collās: 2’10¾”x2’31/8” (Reinzemes pēda=31,385 cm, Reinzemes colla=2,6154 cm).

Līdz 2006. gadam portrets atradās privātkolekcijā Tallinā.

Izstādīts: 19. gadsimta portrets Latvijā. Rundāles pils muzejs. 2008.

1 LVVA, 5759. f., 2. apr., 1104. l., 177. lpp. Arbeitsbuch ... E. Šmites tulkojums.

2 Heins A., Zilgalvis J., Lukšionīte-Tolvaišiene N. Pilis un muižas Igaunijā, Latvijā, Lietuvā. R.: Elpa, 2007, 14. lpp.

3 Neumann W. Lexikon Baltischer Künstler. R., 1908, S. 36.

4 Lancmane I. Ketleru dzimtas Kurzemes un Zemgales hercogu portreti // Ventspils muzeja raksti, I. 2001, 94. lpp.