Latvijas mākslas klasika

I. Zeberiņš dzimis lauksaimnieka ģimenē. Mācījās Jaņa Rozentāla studijā (1906-1907) un Ķeizariskajā mākslas veicināšanas biedrības skolā Pēterburgā (1914-1915). Pēc dienesta cara armijā 1918. gadā iestājās 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā. 1920. gadā atgriezās Rīgā. Gadu vēlāk turpināja izglītību Latvijas Mākslas akadēmijā, kuru absolvēja 1925. gadā, beidzot Jāņa Roberta Tillberga Figurālās glezniecības meistardarbnīcu.

Visplašāko atsaucību Zeberiņš ieguva ar literāro darbu ilustrācijām, kur patriarhālā lauku vidē iemiesojās sulīgi tipāži. Līdztekus gleznoja nelielas, simpātiskas dabas studijas un darināja pasūtījuma gleznas par kristietības tēmu. Zeberiņa devumā 1920.-1930. gados ir arī klasicizējoša rakstura darbi, kuros mākslinieks pievērsās savai ģimenei. Mūža nogalē, rakstot atmiņas drastiskā

stilā, savu pirmo sievu Martu Deklavu (1899-1934) Zeberiņš piemin it kā garāmejot: “Man ir bijusi laba sieva, pieauguši bērni. Sieva, kas manā mūžā dalījusies manos priekos un bēdās, reti rādījās sapņos.”1 Glezna “Sieviete ar tīni”, kā liecina datējums, ir tapusi pēc Martas aiziešanas mūžībā. Viņa ir stalta un apgarota, tērpta izrakstītā blūzē ar burbuļsaktu, austos, svītrainos svārkos un izšūtā aubē. Rokās Martai ir tīne. Šā perioda reprezentācijas portretu stimulē nacionāli patriotiskā noskaņojuma pastiprināšanās sabiedrībā.

Darbs iekļauts kolekcijā 2006. gadā.

Reproducēts: Latviešu figurālā glezniecība. Genādija Perepjolkina kolekcija / L. Liepas teksts. R.: 2006, 282. -283. lpp.

1 Zeberiņš I. Kas vēlas ar mani krampjos vilkties. R.: Māksla, 1992, 43. lpp.