Latvijas mākslas klasika

Rakstnieks Viktors Eglītis 20. gs. sākumā bija viens no modernisma redzamākajiem pārstāvjiem. Mācījies Penzas mākslas skolā un kņazienes Marijas Teniševas mākslinieku darbnīcā, kuru vadīja Iļja Repins.1 Savu interesi par mākslu Eglītis pauda kritikās. Viņa portretu 1919. gadā ksilogrāfijas tehnikā bija veidojis Jēkabs Kazaks (Viktora Eglīša portrets. 1919, papīrs, ksilogrāfija, 24 x 16, GB GR 31), savukārt 1923. gadā Eglīti bija gleznojis Konrāds Ubāns. Pēc “Sadarba” izstādes apmeklējuma Viktora Eglīša dēls Anšlavs dienasgrāmatā rakstīja: “Papam stipri nepatīk Ubāna mālētā viņa portreja. Ir ar slikta, deguns šķībs, acis izvērstas, ģīmis dzeltens un netīrs.”2

Nozīmīgs Viktora Eglīša portrets tapa pēc viņa kāzām ar Hildu Vīku 1930. gada decembrī. Tās bija pirmās kāzas – līdzināšanās Rīgas latvju dievturu draudzē. Portretējot savu vīru, Vīka attēloja viņu mājas atmosfērā, par kuras gaisotni liecina gleznu fragmenti un polihromā vāze. Viktors tērpies stepētā atlasa halātā un baltā

kreklā ar raibu kaklautu. Rokās viņam, protams, grāmata. Kā liecina divas zelta gredzenu stīpiņas, viņš saglabā atmiņas par mirušo sievu Mariju Eglīti, laulībā ar kuru ir dzimuši divi dēli – vecākais Anšlavs pievērsās glezniecībai un literatūrai, bet jaunākais Vidvuds gatavojās mūziķa karjerai.

Viktora ietekmē Hildas interešu lokā ienāca latviešu mitoloģija. 1944. gadā padomju vara Viktoru Eglīti arestēja. Viņš mira nenoskaidrotos apstākļos.

Glezna kolekcijā iekļauta 2006. gadā. Kolekcijā atrodas arī gleznā redzamā vāze.

Izstādīts: Neatkarīgo mākslinieku vienības 25. mākslas izstāde. Pilsētas mākslas muzejs (LNMM). 1931.

Reproducēts: Latviešu figurālā glezniecība. Genādija Perepjolkina kolekcija / L. Liepas teksts. R.: 2006, 264.-265. lpp.

1 Vāvere V. Viktors Eglītis // Krāj.: Izlase. Viktors Eglītis. Dzeja. Stāsti. Drāma. R.: Zinātne, 2004, 329. lpp.

2 Anšlava Eglīša dienasgrāmatas. 1919-1944 / V. Vāveres sagatavots un komentēts teksts. R.: Zinātne, 142. lpp.