Latvijas mākslas klasika

V. Andersons dzimis galdnieka ģimenē. Mācījās Rīgas Daiļkrāsotāju palīdzības biedrības zīmēšanas (vakara) skolā un Rīgas pilsētas mākslas skolā (1914-1915). 1915. gadā Andersons tika mobilizēts armijā un 1917. gada beigās ieskaitīts Smoļņija rotā. Izglītošanos viņš turpināja Mākslas veicināšanas biedrības skolā (bij. Школа Императорского обществa поощрения художеств; 1917-1918). 1918. gada sākumā rota kopā ar padomju valdību pārcēlās uz Maskavu, kur no tās Kremļa apsardzei izveidoja 9. latviešu strēlnieku pulku. Pēc Andersona ierosinājuma, Kremlī nodibināja mākslas studiju. Andersons to vadīja līdz 1922. gadam.1 Pēc studijas izstādes Kremlī 1918. gadā Andersonu, Gustavu Kluci un Kārli Veidemani nosūtīja mācīties uz Valsts brīvajām mākslas darbnīcām (ВХУТЕМАС; Высшие художественно технические мастерские), kur Andersons darbojās pie Konstantīna Korovina līdz 1921. gadam.

“Kremļa dārza ainava” ar koku aleju un ceļu, kas ved uz baznīcu, motīvā sabalsojas ar Gustava Kluča gleznu “Kremļa dārzā” (1918., a., e., 57,5x40, LNMM). Stilistiski tā uzrāda tuvību Krievijā iecienītajai Pola Sezāna ainavu glezniecībai. Franču modernisma ietekmētais posms Andersona biogrāfijā bija īss. Drīz vien mākslinieks iekļāvās to autoru priekšpulkā, kas ar politiski angažētiem darbiem – militāristu portretiem un tematiskām darba kompozīcijām – sagatavoja un nostiprināja socreālismu kā proletāriskās valsts jauncelsmes līdzekli. Kopā ar citiem latviešiem Andersons, komunistiskās partijas biedrs, tika pakļauts Staļina represijām un nošauts 1938. gada 3. februārī Butovas poligonā.

Darbs pirms iekļaušanas kolekcijā 2006. gadā atradās Jurija Sadovska īpašumā.

1 R. Lāce. Latviešu mākslinieku darbība 20. gs. 20.-30. gados Padomju savienībā // Latviešu tēlotāja māksla. 1860-1940 / R. Lāces zin. red., R.: Zinātne, 1986, 222. lpp.