Latvijas mākslas klasika

Madonnas un bērna ikonogrāfijā Padegs integrē situāciju, kad melnādains bērns piedzimst baltajai sievietei. Raugoties no vidusmēra pilsoniskā mēroga, motīvā parādās degradācijas iezīmes, kas piederētu Padega vēlmei epatēt publiku. Taču te ir arī cita nianse. Pēc Padega biogrāfa Jāņa Kalnača teiktā, Padegs bija Merianas Andersones talanta cienītājs, un šūpļa dziesmas piesaukšana varētu būt saistīta ar viņas balsi. Neilgi pirms savas nāves viņš vēl klausījies Andersones ierakstu, ko raidīja radio. Dziedātāja viesojās Rīgā

divreiz 1935. gadā, un otrajā koncertā operas zāle “bija pārpildīta līdz beidzamajam, turklāt māksliniece piedzīvoja tādu piekrišanas vētru, kādu, runājot mūzikas kritiķa Volfganga Dārziņa vārdiem, “pie mums nav saņēmis pat Šaļapins.””1

Darbs piederējis LPSR ZA Fundamentālās bibliotēkas direktoram Eduardam Arājam. Kolekcijā iekļauts 2007. gadā.

Izstādīts: Kārļa Padega gleznu un grafiku izstāde Rīgā. 1936.

1 Lipša I. “Ko domās par mums Āfrikā?” // Rīgas Laiks, 2008, jūlijs, 51. lpp.