Latvijas mākslas klasika

Fotomontāžas un konstruktīvisma pionieris, kinētiskā dizaina un politiskā plakāta redzamākais pārstāvis G. Klucis piedzima strādnieku ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas mākslas skolā (1913-1915). 1915. gadā Kluci iesauca armijā, 1917. gadā viņš piedalījās Februāra revolūcijā un Oktobra bruņotajā apvērsumā. Paralēli dienestam Klucis apmeklēja Mākslas veicināšanas biedrības skolu Petrogradā (bij. Школа Императорского общество поощрения художеств; 1918-1921).

Klucis brīvprātīgi iestājās 9. latviešu strēlnieku pulka ložmetējnieku rotā un bija starp tiem, kas apsargāja Ļeņinu Smoļņijā. 1918. gada martā kopā ar padomju valdības apsardzi pārcēlās uz Maskavu. 6. un 7. jūlijā Klucis, Pauls Irbītis, Vilhelms Jakubs u. c. Jukuma Vācieša vadībā piedalījās kreiso eseru dumpja apspiešanā.

Klucis darbojās 1918. gada pavasarī nodibinātajā latviešu strēlnieku mākslas studijā Kremlī, epizodiski mācījās Iļjas Maškova un Vasīlija Meškova studijās. Pēc latviešu strēlnieku izstādes 1918. gada septembrī Kremlī, Novovozņesenskas klosterī, Kluci, Voldemāru Andersonu un Kārli Veidemani nosūtīja mācīties uz Valsts brīvajām mākslas darbnīcām1 (ВХУТЕМАС – Высшие художественно технические мастерские). Klucis īsu brīdi studēja pie Kazimira Maļēviča un Konstantīna Korovina (1918-1921). 1919. gadā Klucis iestājās komunistiskajā partijā.

Strādāja Mākslinieciskās kultūras institūtā (1921-1924), no 1924. līdz 1930. gadam bija pedagogs Maskavas ВХУТЕМАС (no 1926. gada pārdēvēts par institūtu ВХУТЕИН).

Staļina represiju laikā 1938. gada 17. janvārī Kluci arestēja kā “bruņotas

latviešu teroristu organizācijas biedru” (domāta latviešu kultūras un izglītības biedrība “Prometejs”, kurā Klucis aktīvi darbojās) un tā paša gada 26. februārī nošāva Butovas poligonā.

Kluča 1919. gada programmatiskā ideja bija saistīta ar nākotnes ”dinamisko pilsētu”, projektu, kas, pēc paša mākslinieka definīcijas, attiecināms uz viņa mākslas “analītisko periodu”. Kluča sieva māksliniece Valentīna Kulagina dienasgrāmatā rakstīja, ka “Viņš grib pārveidot pasauli un Universu, daudz runā par ceturto dimensiju, būvē telpā lidojošas plaknes, ar krāsām un gleznieciskiem paņēmieniem attēlo vara, stikla, būvmateriālu faktūras ... grib radīt “jaunu, vēl nebijušu audekla virsmas apstrādi””.2

“Supremātiskā kompozīcija”, kā liecina nosaukums, uzrāda Kazimira Maļēviča ietekmju loku. Tā veidota no krāsaina un iekrāsota lederīna, kas Krievijā tika ievests pirmsrevolūcijas laikā no Holandes un Amerikas.3 Kolāža izvietota telpā pa diagonāli, piešķirot abstrakcijai kustību. Mākslinieks atsakās no apļa, kas izmantots citos “dinamiskās pilsētas” variantos, liekot akcentu uz krāsu laukumu un plakņu attiecībām.

Darbs iekļauts kolekcijā 2001. gadā.

1 Lapidusa Ņ. Gustavs Klucis // Latviešu tēlotāja māksla / Sast. S. Cielava, R.: Liesma, 1977, 93. lpp.

2 No Valentīnas Kulaginas dienasgrāmatas // Gustav Klucis. Retrospektive. Herausgegeben von H. Gasner, R. Nachtigär. Stuttgart: Verlag Gerd Hatje. 1991. S. 348.

3 Lapidusa Ņ. Supremātiskās kompozīcijas apraksts [bez datējuma, krievu valodā]. Glabājas G. Belēviča arhīvā.